Februāra sākumā, Vides ministrijā, norisinājās ekspertu sanāksme kurā tika skatītas situācijas, kā rīkoties un nenodarot ļaunumu veicināt bezmugurkaulnieku daudzveidības aizsardzību. Projekta NAT-PROGRAMME eksperti, entomoloģijas un malakaloģijas pētnieki, balstoties uz saviem novērojumiem un zināšanām par veiktajiem petījumiem, diskutēja par bezmugurkaulniekiem labvelīgas dzīvesvides uzturēšanu zālājos, piekrastes un purvu biotopos.
Voldemārs Spunģis no Latvijas Entomoloģijas biedrības atzina, ka: „šāds skatījums ir liela novitāte, jo ir maz piemēru, kur nodrošināta tieši bezmugurkaulnieku aizsardzība“, īpaši atzīmējot, ka svarigāka par atsevišķu sugu aizsardzību ir tām piemērota mikroklimata un struktūru uzturēšana
Piekrastes biotopi
Salīdzinoši, piekraste nav īpaši bagāta bezmugurkaulnieku sugām. Piekrastes bezmugurkaulnieku daudzveidībai svarīgie faktori ir vējš, smilšu parplūšana, saules radiācija un piemērotu struktūru esamība (lāmas, sanesas, u.c) Pludmale ir daudzu sugu ar racēj dzīvesveidu dzīvesvieta, kam nepieciešama mitra augsne. Piekrastes divspārņi kalpo kā barība citiem dzīvniekiem, piemēram, īpaši aizsargājamajam smilšu krupim.
Piekrastes īpatnība ir tā, ka ļoti nelielā platībā ir augsta biotopu dažādība (pludmale, kāpas, mitras ieplakas un sausi meži)
Apstākļu dažādība pašos biotopos nosaka sugu daudzveidības iespēju. Dažādas smilts stabilizācijas pakāpes nodrošina dažādu sugu pastāvešanu. Nestabilizēta smilts ir nepieciešama skrejvabolei, jurmalas smilšvabolei, nesaistītas smilts laukumini - skudrulauvām, Stabilizeta = smilsvabolu kapuri (alaam( bez vegetacijas un kāpu vilkzirneklim. Ir sugas kas atkarigas no kailiem smilsu laukuminiem, ir sugas kam vajadzigs zems augu stavs.
Pelekās kāpas tika atzīmētas kā piekrastes biotopu vērtigaka daļa no bezmugurkaulnieku daudzveidības viedokļa. Pelēkās kāpas ir svarīgs nektāra avots, itsevišķi vasaras otrajā daļā, kad pievilina daudz kukaiņu. Kāpas gan abiotisku gan biotisku apstākļu ietekmē ir pastāvīgā mainībā, pie kam stabili nemainīgi vides apstākļi spēj izmainīt dzīvotni - stabilizējoties pazūd smilšu laukumiņi, mainās veģetācija, piem., parādās ķērpji. Tā piemēram, garlūpas racējlapsenei ir nepieciešami mēreni zemsedzes traucējumi - ja to nav, kukainis no biotopa pazūd līdzīgi kā pie pārāk liela traucejuma un kāpu izmīdīšanas.
Piekrastes bezmugurkaulnieku faunu negatīvi iespaidojoša ir jūras mēslu savākšana un rekreācijas ietekme. Tiesa, rekreācijas sekas var būt arī bezmugurkaulniekiem pozitīvas - izbraukāšana pie vienlaidu veģetācijas ir tīkami smilšulauvai un smilšvabolem, jo tiek radītas nesaistītas smilts joslas. Plānojot aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus noteiktri jārekinās ar r sabiedribas interesem kuras nevar ignoret, jo saistitas ar kulturvidi un rekreaciju.
Par labu uzskatāms Piekrastes apsaimnikošanas piemērs Pavilostā, kur atstātas priežu joslas veido mainīgu mikroklimatu, kas veicina tauriņu daudzveidību.
Turpinājums