LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2015-02-26
Atskats uz bezmugurkaulnieku aizsardzībai veltīto sanāksmi
 
Februāra sākumā, Vides ministrijā, norisinājās ekspertu sanāksme kurā tika skatītas situācijas, kā rīkoties un nenodarot ļaunumu veicināt bezmugurkaulnieku daudzveidības aizsardzību.  Projekta NAT-PROGRAMME eksperti, entomoloģijas un malakaloģijas pētnieki, balstoties uz saviem novērojumiem un zināšanām par veiktajiem petījumiem, diskutēja par bezmugurkaulniekiem labvelīgas dzīvesvides uzturēšanu zālājos, piekrastes un purvu biotopos.
Voldemārs Spunģis no Latvijas Entomoloģijas biedrības atzina, ka: „šāds skatījums ir  liela novitāte, jo ir maz piemēru, kur nodrošināta tieši bezmugurkaulnieku aizsardzība“, īpaši atzīmējot, ka svarigāka par atsevišķu sugu aizsardzību ir  tām piemērota mikroklimata un struktūru uzturēšana
 
Piekrastes biotopi  
 Salīdzinoši,  piekraste  nav īpaši bagāta bezmugurkaulnieku sugām. Piekrastes bezmugurkaulnieku daudzveidībai svarīgie faktori ir  vējš, smilšu parplūšana, saules radiācija un piemērotu struktūru esamība (lāmas, sanesas, u.c)   Pludmale ir daudzu sugu ar racēj dzīvesveidu dzīvesvieta,  kam nepieciešama mitra augsne. Piekrastes divspārņi  kalpo kā barība citiem dzīvniekiem, piemēram, īpaši aizsargājamajam smilšu krupim.
Piekrastes īpatnība ir tā, ka  ļoti nelielā platībā  ir augsta biotopu dažādība (pludmale, kāpas, mitras ieplakas  un sausi meži)
Apstākļu dažādība pašos biotopos nosaka sugu daudzveidības iespēju. Dažādas smilts stabilizācijas pakāpes nodrošina dažādu sugu pastāvešanu. Nestabilizēta smilts ir nepieciešama skrejvabolei, jurmalas smilšvabolei, nesaistītas smilts laukumini  - skudrulauvām,  Stabilizeta   = smilsvabolu kapuri (alaam( bez vegetacijas  un kāpu vilkzirneklim.  Ir sugas kas atkarigas no kailiem smilsu laukuminiem, ir sugas kam vajadzigs zems augu stavs.
Pelekās kāpas tika atzīmētas kā piekrastes biotopu vērtigaka daļa no bezmugurkaulnieku daudzveidības viedokļa. Pelēkās kāpas ir svarīgs nektāra  avots, itsevišķi vasaras otrajā daļā, kad pievilina daudz kukaiņu. Kāpas gan abiotisku gan biotisku apstākļu ietekmē ir pastāvīgā mainībā, pie kam stabili nemainīgi vides apstākļi spēj izmainīt dzīvotni  - stabilizējoties pazūd smilšu laukumiņi, mainās veģetācija, piem., parādās ķērpji. Tā piemēram,  garlūpas racējlapsenei ir nepieciešami mēreni zemsedzes traucējumi - ja to nav, kukainis no biotopa pazūd līdzīgi kā pie pārāk liela traucejuma un kāpu izmīdīšanas.
Piekrastes bezmugurkaulnieku faunu negatīvi iespaidojoša ir jūras mēslu savākšana un  rekreācijas ietekme. Tiesa, rekreācijas sekas var būt arī bezmugurkaulniekiem pozitīvas -  izbraukāšana pie vienlaidu veģetācijas ir tīkami smilšulauvai un  smilšvabolem, jo tiek radītas nesaistītas smilts joslas. Plānojot aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus noteiktri jārekinās ar r sabiedribas interesem kuras nevar ignoret, jo saistitas  ar kulturvidi un rekreaciju.
Par labu uzskatāms Piekrastes apsaimnikošanas piemērs Pavilostā, kur atstātas priežu joslas veido mainīgu mikroklimatu, kas veicina tauriņu daudzveidību.
 
Turpinājums
 
Semināra prezentācijas 
 
 
 
 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.