LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2015-05-04
Apspriež vadlīnijas piekrastes biotopu apsaimniekošanai.
Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE+ programmas projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” jeb NAT-PROGRAMME ietvaros ir sagatavots darba variants vairāku piekrastes biotopu apsaimniekošanas vadlīnijām.

30. aprīlī, Vides ministrijas telpās, notika piekrastes ekspertu sanāksme, lai apkopotu priekšlikumus konkrētu labojumu un papildinājumu veidā. Galvenā uzmanība tika vērsta uz
priekškāpu, embrionālo kāpu, stāvkrastu un pelēko kāpu apsaimniekošanas metodēm.

Ar piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma izstrādes gaitu klātesošos iepazīstināja Grupas 93 vides eksperte Marita Nikmane. Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītā projekta aktivitātes cieši saistītas ar NAT-PROGRAMME projektā plānotajām biotopu aizsardzības aktivitātēm. Semināra dalībniekus mazliet izbrīnīja fakts, ka Baltijas jūras piekrastes zonai nav Nacionālā plānojuma, kas ņemtu vērā piekrastes attīstības telpisko, ainavisko un ekonomisko (rūpniecisko) aspektu valsts līmenī. Topošais infrastruktūras plānojums fokusējas uz katras pašvaldības vajadzībām, nosakot katrai piekrastes pašvaldībai vienu attīstības centru, neizvērtējot Latvijas piekrasti kā vienotu teritoriju.
 
Sanāksmes dalībnieki, diskutējot par dažādiem piekrastes biotopu apsaimniekošanas paņēmieniem, vairākkārt uzsvēra, ka atšķirībā no citiem biotopu veidiem, piekraste jāskata kā kompleksa sistēma. Veicot noteiktas apsaimniekošanas darbības (atjaunojot kādu biotopu, būvējot infrastruktūru) konkrētā vietā, noteikti tiek ietekmēti krasta procesi (smilšu pārpūšana, noskalošana, aizaugšana u.c.), kas var atspoguļoties gan blakus esošos biotopos, gan attālākos piekrastes posmos.
 
Ģeologs J.Lapinskis uzsvēra, ka piekrastē būtu jāļauj attīstīties dabiskajiem procesiem un nevajadzētu tajos iejaukties - vēja, ūdens darbības rezultātā, smilšu plūsmas un pārpūšanas procesā veidojas Latvijā aizsargājamas dzīvotnes. Būvējot lielās ostas, ir traucēta dabiskā smilšu plūsma. Tāpēc arvien biežāk krasta posmos, kas ir populāras rekreācijas vietas, vērojams smilšu deficīts. Šādos gadījumos ir jādomā par atjaunošanas pasākumiem, piemēram, par smilšu piebēršanu pludmaļu zonās.
 
Visi sanāksmes dalībnieki bija vienisprāt, ka populārā kārklu stādīšana liedagā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, vispirms nopietni izvērtējot konkrēto vietu un secinot, ka citas apsaimniekošanas metodes nav izmantojamas. Piemēri rāda, ka iestādītās kārklu rindas traucē primāro kāpu veidošanos un smilšu pārnesi – tā neveicinot priekškāpu un līdz ar to arī citu dabisku kāpu biotopu attīstību. Tika uzsvērts, ka tikai ļoti lielas rekreācijas slodzes gadījumā, atsevišķās vietās, kur ir apgrūtināta embrionālo kāpu un priekškāpu veidošanās, krasta stabilizācijai varētu izmantot kārklu stādījumus. Taču tas pieļaujams tikai pēc piekrastes biotopu eksperta un krasta ģeoloģisko procesu eksperta atzinuma saņemšanas.
 
Eksperti vienojās, ka Latvijā izbradātās kāpās, vējrāvju vietās būtu jāizmanto vai nu zaru pinumu žogi, zaru klājumi, bet vislabāk – stādīt vietējos, piekrastē augošos augus, kā piemēram, smilts grīsli, smiltāja kāpuniedri vai smiltāja kāpukviesi. Papildus ieteicams stādījumus iežogot, lai drīzāk sazeltu dabiskais augājs.
Tika nolemts, ka absolūti nepieņemama un aizliedzama būtu svešzemju agresīvo augu stādīšana piekrastes 5 km platajā joslā. Šī atziņa būtu iekļaujama arī normatīvajos aktos, lai izvairītos no dabisko biotopu „piesārņošanas” ar tādām sugām kā krokainā roze, rododendri, pabērzu smiltsērkšķis, vārpainā korinte u.c.
Ne reti vietās, kur jūras krasti tiek noskaloti, tur augošās priedes izgāžas, sakrīt liedagā vai pat ūdenī, un cilvēki mēģina tās izvākt, „lai nebojātu krastu un skatu”. Ģeologa ieteikums – to nedarīt, jo stāvkrastu procesos galvenais ir neiejaukties - nokritušie koki spēj aizturēt smilšu materiālu, lēnām nobrucina stāvkrastu un padara to lēzenāku, kas ir dabisks process. Kritušo koku izvākšana, vai to laicīga nociršana tikai palēnina krasta stabilizācijas procesu.
 
Eksperti uzsvēra, ka piekrastes biotopi ilgāku laiku nekā citi biotopi ir atstājami miera periodam, kad putnu pavasara un rudens migrāciju dēļ, kā arī ligzdošanas laikā, piekrastes dzīvotnes nebūtu apsaimniekojamas vai traucējamas. Tāpēc ieteicamais apsaimniekošanas laiks ir galvenokārt no novembra līdz martam, atsevišķi darbi pieļaujami arī rudenī.
 
Piekrastes darba grupas vadītāja Brigita Laime uzsvēra, ka piekrastes pašvaldībām, uzņēmējiem un dabas aizsardzības speciālistiem Latvijā ir uzkrāta zināma pieredze pludmaļu un kāpu apsaimniekošanā. Būtu vēlams aktīvāk par to stāstīt citiem, lai apsaimniekošana kļūtu efektīvāka gan attiecībā uz cilvēka atpūtas vietu nodrošināšanu, gan dabas aizsardzību. Jāizmanto iespēja un jāmācās no kļūdām, piemēram, nekādā gadījumā nevajadzētu kāpās bērt melnzemi (gar taku malām un citur), stādīt ātraudzīgas citzemju augu sugas, nedrīkstētu sašķūrēt un aizvest prom smiltis no pludmales, kā arī izgāzt savāktos jūras mēslus kāpās.
 
Tikšanās dalībnieki atgādināja, cik svarīgi ar piekrastes biotopu apsaimniekošanas vadlīnijām jau melnraksta stadijā būtu iepazīstināt pašvaldības, kuras aktīvi iesaistās gan rekreatīvā resursa pieejamības nodrošināšanā, attīstot infrastruktūru, gan reizēm veicot biotopu glābšanas, atjaunošanas pasākumus, kas ne vienmēr ir labākie reto biotopu saglabāšanai.
Apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas tiek izstrādātas visām biotopu grupām. Ar vadlīniju darba variantiem var iepazīties NAT-PROGRAMME projekta mājas lapā sadaļā
”Publikācijas un dokumenti”. Aicinām iepazīties un paust savu viedokli!

Sanāksmes fotogalerija skatāma šeit.






Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.