Projekta notikumi

2015-04-15
Purva ekspertu redzeslokā arī izstrādāti kūdras purvi

2015. gada 14. aprīlī Ķemeru nacionālajā parkā pulcējās purvu eksperti. Tikšanās mērķis bija dalīties redzējumā par izstrādātiem kūdras purviem, to interpretāciju caur Eiropas Savienības (ES) biotopu klasifikācijas prizmu, kā arī to nākotni ekosistēmu atjaunošanas kontekstā. Izstrādāti kūdras purvi kā ietekmēta, taču joprojām atjaunojama ekosistēma ir Latvijā līdz šim maz apspriesta tēma. Mūsu valstī nav daudz izstrādātu kūdras purvu mērķtiecīgas atjaunošanas vai apzinātu un pētītu veiksmīgas pašatjaunošanās piemēru. Galvenā uzmanība purvu atjaunošanā bijusi vērsta uz nosusināšanas ietekmētu augsto purvu biotopu atjaunošanu.

Purvu stāvoklis pēc to izmantošanas

Vai izstrādāti kūdras purvi var būt vērtīgi kā dzīvotnes? Kāda ir to atjaunošanās spēja? Kad tie ir atjaunojami kā ekosistēma un kad vairs ne? Šie un citi jautājumi tika apspriesti spraigā ekspertu diskusijā, ejot dabā un skatot dažādus piemērus. Pasākuma ietvaros apmeklēts kūdras ieguves, nosusināšanas un vairākkārtējas degšanas ietekmētais Slokas purvs, īpatnējais Labais purvs ar kaļķainu sērūdeņu izplūdēm un 2006. gadā renaturalizētā kūdras ieguves vieta Lielajā Ķemeru tīrelī. Izvēlētie piemēri ļāva pārliecināties, cik ļoti dažādas un ietekmes ziņā atšķirīgas var būt kūdras ieguves ietekmes – no sen ar roku darbu raktām kūdras bedrēm līdz plašām atklāta ūdens platībām un stipri nosusinātiem, pamestiem kūdras frēzlaukiem. Tikpat dažādi ir purvu atjaunošanās rezultāti.
 
Vai ekosistēma ir atjaunojama?

Sen pamestajos kūdras karjeros daudzviet sekmīgi ieviesušās sfagnu sūnas un citi purva augi – notiek purva augāja atjaunošanās. Kūdras karjeros, kas pēc izstrādes aizplūduši ar ūdeni, bet izstrādāti līdz minerālgruntij, sfagnu segas atjaunošanās nevar notikt, jo apstākļi izmainīti tiktāl, ka kļuvuši augstā purva augiem nepiemēroti. Tomēr tās var būt nozīmīgas dzīvotnes putniem un bezmugurkaulniekiem, piemēram, spārēm. Vietām agrākās purva platības degradētas tiktāl, ka nosusināšanas dēļ izzudušas purviem raksturīgas pazīmes, piemēram, sausajos, sen pamestajos frēzlaukos nevar atjaunoties purvs, ja vien netiek panākta to applūšana. Diskusijas laikā apskatītais Lielā Ķemeru tīreļa renaturalizēto kūdras frēzlauku piemērs liecina, ka mazāk kā desmit gadu laikā, atjaunojot purvam vajadzīgo mitrumu, var panākt sfagnu un citu augstā purva augu ieviešanos arī stipri degradētās purvu platībās. Labajā purvā apskatītais piemērs liecina, ka, lai arī reti, izstrādāts kūdras purvs var kļūt piemērota dzīvotne retām sugām un sugām bagāti kaļķaini zāļu purvi ar dižu aslapi var veidoties pēc kūdras izstrādes.
 
Diskusijas secinājumi

Latvijā kūdras ieguves ietekmētu purvu atjaunošanā vēl daudz darāmā. Īpaši svarīgi ir dokumentēt visus purva atjaunošanas mēģinājumus un dalīties pieredzē, lai pieredzi izmantotu citu līdzīgu purvu atjaunošanā. Izstrādāta kūdras purva atjaunošana tiktāl, lai to atkal sauktu par purva ekosistēmu, ir laikietilpīga, taču ne neiespējama. Eksperti secināja, ka atjaunošanas perspektīvā svarīga ir ne tikai purva piederība ES nozīmes biotopiem, bet arī to vērtība kā purvu un ūdeņu sugu dzīvotnēm un oglekļa piesaistītājiem un uzkrājājiem. Liela daļa izstrādātu kūdras purvu neatbilst ES purva biotopu kritērijiem, taču tas nenozīmē, ka tajos nav iespējama purva atjaunošana.
Ekspertu diskusija nesusi svaigas, vērtīgas atziņas. Rezultāti tiks izmantoti gan ES nozīmes purva biotopu atjaunošanas vadlīniju izstrādē, gan integrēti sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu apmācībās un purva biotopu kartēšanas anketu izstrādē.







Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.