Projekta notikumi

2013-06-02
Projekta eksperti atgriežas no pieredzes apmaiņas brauciena Polijā.
 
Laikā no 2013. gada 24. līdz 31. maijam NAT-PROGRAMME eksperti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju un piedalījās konferencē 10th European Dry Grassland Meeting „When theory meets practice: Conservation and restoration of grasslands”.
 
Lauka ekskursijās (24.-26. maijs un 29.-31. maijs) projekta eksperti guva priekšstatu par sauso zālaju veģetāciju un tās daudzveidību Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, izpratni par sauso smiltāju zālāju un iekšzemes kāpu apsaimniekošanu un veidošanās nosacījumiem militārās teritorijās un upju ielejās, kā arī dalījās pieredzē par smiltāju zālaju (6120*) un iekšzemes kāpu (2330) aizsardzību, apsaimniekošanu un monitoringu.
 
Smiltāju zālāji var ilgstoši pastāvēt neaizauguši tikai vietās, kur ir ekstremāli sausi apstākļi un periodiski notiek smilšu pārpūšana, atsākot sekundāro sukcesiju. Vispiemērotākais apsaimniekošanas veids ir ganīšana, bet tikai tādās ganībās, kur ir komplekss ar dažādiem zālāju veidiem, kas samazina pārganīšanas risku. Mazām zālāju platībām, kas ir izolētas cita no citas, vispiemērotākais apsaimniekošanas veids ir mobīlā ganīšana. Šāda pieeja tiek izmantota arī Polijā (Klub Przyrodnikow pieredze). Tādas pieredzes Latvijā nav, bet arī Latvijā šāds apsaimniekošanas veids būtu ļoti nepieciešams, tādēļ ir plānota tālāka sadarbība par šī apsaimniekošanas veida ieviešanu un vadību.
 
27. un 28. maijā pieredzes apmaiņas dalībnieki piedalījās konferencē 10th European Dry Grassland Meeting. Noklausoties plenārlekciju Application of tehnical grassland restoration in Europe: recovery of grassland biodiversity by seed mixtures at multiple countries and scales (Peter Torok), tika gūts vispusīgs priekšstats par zālāju atjaunošanas metodēm, to plusiem un mīnusiem. Iegūtā informācija tiks izmantota zālaju apsaimniekošanas vadlīniju sagatavošanai. Ieskatu konkrētu zālāju atjaušanas vietu, kur tiek atjaunoti zālāji, sniedza arī vairāki citi pētnieki un pētnieku grupas. Šī pieeja tiek jau samērā plaši izmantota, piemēram, Ungārijā.
 
Noklausoties plenārlekciju LIFE Nature for dry grasslands: examples and best practices (Simona Bacchereti), tika gūts pārskats par LIFE projektu ieguldījumu sauso zālāju (6120*, 6210, 6230 u.c.) aizsardzībā un apsaimniekošanā. Lektore iepazīstināja ar labākajiem LIFE projektiem, no kuriem var smelties pieredzi sauso zālāju apsaimniekošanā. Noklausoties 19 mutiskos referātus un vairāk nekā 10 stenda referātus, pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki guva plašu priekštatu par zālaju apsaimniekošanas ietekmi uz zālāju augu sabiedrību un augu sugu daudzveidību, kukaiņu un zirnekļu daudzveidību, dažādu apsaimniekošanas metožu sekmēm un kļūdām, ainavas faktoru nozīmi zālāju saglabāšanā un aizsardzībā.
 
Latvijā līdz šim pieredze ar sauso zālāju atjaunošanu un aizsardzību ir niecīga (tomēr ir laba pieredze palieņu zālāju atjaunošanā). Ļoti daudz pozitīvas pieredzes uzkrāts LIFE projektos, tādēļ apsaimniekošanas vadlīniju un aizsardzības programmas izstrādē obligāti jāņem vērā citās ES valstīs gūtā pieredze, jāveic detāla projektu pieredzes apkopošana un zinātniskās literatūras izpēte.
 
31. maijā norisinājās LIFE+ projekta „Conservation and restoration of xerothermic grasslands in Poland – theory and practice (LIFE08NAT/PL/000513)” un projekta NAT-PROGRAMME pieredzes apmaiņas seminārs.
 
Tikšanās ietvaros tika diskutēts par apsaimniekošanas pieejām Polijas projektā un līdzšinējo Latvijas pieredzi dabisko zālāju, īpaši sauso zālāju apsaimniekošanā, kā arī analizētas iespējas turpināt apsaimniekošanu pēc LIFE projektu pabeigšanas (ilgstošas apsaimniekošanas iespējamie modeļi).
 
Kopējās diskusijās, sniedzot īsu ieskatu abu valstu pieredzē un apsaimniekošanas piemēros, projektu pārstāvji apsprieda esošo pieredzi un iespējas zālāju un iekšzemes kāpu biotopu apsaimniekošanā. Tika apspriestas pieejas arī monitoringā. Veģetācijas monitorings tiek veikts pēc Brauna-Blankē metodes, iekārtojot pastāvīgos parauglaukumus 5 x 5 m. Projekta darbinieki plāno monitoringu uzturēt arī pēc projekta beigām. Tas ir iespējams, jo projekta realizētājs Klub Przyrodnikow darbojas kā nevalstiska organizācija, kura iepērk zemes, īpaši tādas, kurās koncentrējas dabisko zālāju biotopi. Organizācijai pieder saimniecība ar 70 aitu ganāmpulku, kuru tā izmanto mobīlai ganīšanai, tā saņem agro-vides pasākumu atbalstu par biotopu apsaimniekošanu. Papildus ienākumus organizācija iegūst ar grāmatu un mācību līdzekļu izdevējdarbību.
 
Seminārā tika gūts priekšstats par projekta LIFE08NAT/PL/000513 saturu un gaitu, par projekta veiksmēm un izmantotajām pieejām un metodēm. Diskusijās gūts ieskats abu valstu līdzšinējā pieredzē, sekmēs un kļūdās, kā arī iespējamos apsaimniekošanas pieeju uzlabojumos. Daļu projekta vietu bija iespēja apmeklēt un apskatīt apsaimniekošanas pieejas arī dabā konferences ekskursiju laikā.
 
Polijas projektā viens no nozīmīgiem pasākumiem ir zālāju atjaunošana. NAT-PROGRAMME eksperti ieguva informāciju par atjaunošanas metodēm un to praktisko realizāciju. Projekta ietvaros veikta pļaušana, mobīlā ganīšana, krūmu ciršana un velēnas noņemšana.
 
Viens no LIFE08NAT/PL/000513 projekta pasākumiem ir aizsardzības plāna izstrāde sausiem zālājiem kaļķainās augsnēs 6210. Projekts ir izdevis grāmatu Baranska, K., Jermaczek, A. 2009. Poradnik utrzymania i ochrony siedliska przyrodniczego 6210 – murawy kserotermiczne. Wydawnictwo Klubu Przyrodnikow, Swiebodzin, 201 p. Grāmata ir par šī biotopa noteikšanu, ekoloģiju, apsaimniekošanu un monitoringu. Šo grāmatu vadlīniju izstrādātāji uzskata par vadlīniju pamatu un paplašinātu versiju. Biotopa apsaimniekošanas un aizsardzības plāna izstrāde ir procesā, ir plānots veidot darba grupu, bet kopumā vadlīnijas tiek plānotas kā salīdzinoši īsas, konspektīvas, kas domātas lēmumu pieņēmējiem, pašvaldībām. Vadlīnijas ir plānots sagatavot līdz 2013.gada beigām.
 
 
Fotogalerija.    Pieredzes apmaiņas brauciens uz Poliju
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.