LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2015-03-31
Ķērpju silā pulcējās eksperti diskusijai par Mežainām jūrmalas kāpām.
 
Lai apspriestu jautājumus, saistītus ar ES nozīmes aizsargājamo biotopu ”Mežainas jūrmalas kāpas” (kods 2180)*, uz divu dienu semināru DL Ziemupē bija pulcējušies NAT-PROGRAMME projekta piekrastes un meža darba grupu eksperti, kā arī dabas aizsardzības un mežsaimniecības speciālisti. Diskusija bija veltīta mežainu kāpu apsaimniekošanas aktualitātēm, kuras jāņem vērā, izstrādājot biotopa apsaimniekošanas vadlīnijas.
 
Mežainu jūrmalas kāpu noteikšana un vērtības
 
„Baltijas ledus ezera senkrasta robeža, smilšu eolie nogulumi ir vienojošs ģeomorfoloģiskais pamats ” –teica eksperte Ieva Rove, klātesošos iepazīstinot ar galvenajām biotopa „mežainas piejūras kāpas” noteikšanas pazīmēm. Didzis Tjarve, projekta eksperts, semināra dalībniekus iepazīstināja ar „ideālo biotopa stāvokli”. Mežsaimniecības terminoloģijā tas atbilstu „ baltajam ķērpju silam”, kurā sastopama lielāka daudzveidība ķērpju, reto vaskulāro augu un bezmugurkaulnieku ziņā, salīdzinot ar mētrāja vai lāna meža tipiem, kurus piejūrā var uzskatīt par „ aprimušām kāpām”. Ornitologs Jānis Priednieks pieminēja, kurām putnu sugām mežainās piejūras kāpas ir būtiska dzīves vide - medņi, rubeņi, dzeņveidīgie, ūpis un bikšainais apogs ir atkarīgi no šī biotopa, kā arī šajā zonā pārvietojas migrējošie putni.
Biotopu eksperte Dace Sāmīte parādīja biotopa apsaimniekošanas negatīvos piemērus, kad tiek noraktas kāpas vai tās tiek bojātas, sagatavojot augsni (izveidotas vagas šķērsām kāpai), kā arī apmežotas vietas, kur varēja attīstīties dabiskie kāpu procesi. D.Sāmīte atgādināja, ka uguns un kaitēkļi, kas bieži izskan kā „galvenais mežu bieds”, tādi nemaz nav – Slīteres nacionālajā parkā pēc 1992.gada ugunsgrēka ir izveidojušies izcili biotopi un kaitākļu masveida savairošanās nenotika.

 
Balto ķērpju sila apsaimniekošana
 
Visi bija vienisprātis, ka līdz šim, Latvijā nav diskutēts par mežainu jūrmalas kāpu apsaimniekošanu. Tika uzsvērts, ka mežsaimnieciskā darbība nākamībā būtu jāveic pēc noteiktiem kritērijiem un tā jāreglamentē normatīvajos aktos. Šim biotopam nepieciešams izstrādāt aizsardzības plānu, kurā varētu iekļaut arī aizsardzības un mežsaimnieciskās darbības kritērijus.
Konkrēti biotopa atjaunošanas un apsaimniekošanas iespējamie piemēri tika skatīti dažāda vecuma, sastāva, biezības un izcelsmes priežu audzēs, turpat, Ziemupes dabas lieguma piekrastes mežos. Par mežu apsaimniekošanas un aizsardzības vēsturi stāstīja vecākais mežzinis Andris Zaļkalns. Dalībnieki vienojās, ka biotopa apsaimniekošanu (respektīvi, atjaunošanu vai struktūras uzlabošanu) varētu uzsākt ar nelielām eksperimentālām vietām, veidojot mozaīkveida struktūras, piemēram, izcērtot atsevišķas priedes un to grupas, kas palielinātu atvērumus un uzlabotu gaismas apstākļus, kas nepieciešami daudzām ķērpju sugām un smiltāja neļķei, un kas samazinātu meža sūnu ekspansiju. Otrkārt, atsevišķās vietās varētu veikt biezo priežu stādījumu retināšanu, pielietojot kontrolētu dedzināšanu. Samērā grūti bija izšķirties par ieteikumiem lauksaimniecības zemēs, kuras ir apmežotas. Eksperti secināja, ka ir nepieciešams atsevišķs lēmums katrā konkrētā vietā, atkarībā no tā, kuru no biotopu veidiem izlemts uzturēt vai atjaunot – vai nu mežainās piekrastes kāpas un tad mežaino kāpu kompleksā iekļautos zemas kvalitātes biotops, kurā nepieciešams veikt struktūras uzlabošanas pasākumus, vai piekrastes ciemu lauksaimniecības zemes, un šajā gadījumā pilnībā būtu jāizcērt audze un jāturpina šī biotopa atjaunošana un apsaimniekošana.
NAT-PRFOGRAMME projekta piekrastes biotopu ekspertes Brigitas Laimes un meža biotopu ekspertes Sandras Ikaunieces vadībā un ar aktīvu dalībnieku iesaistīšanos tika aizvadīts interesants, radošs un informatīvs seminārs, kas deva ieguldījumu gan Natura 2000 teritoriju nacionālās aizsardzības un apsaimniekošanas programmas izstrādē, gan jo īpaši mežaino piejūras kāpu biotopa vadlīniju izstrādāšanā.

* Latvijā atrodas 50% no mežaino piejūras kāpu biotopa Eiropā, kas valstij uzliek pienākumu rūpēties un nodrošināt biotopa labvēlīgu aizsardzības statusu.





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.