LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2015-03-04
Semināra „NATURA 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas prioritātes un perspektīva” apskats
 
Šī gada 27.februārī VARAM konferenču zālē noritēja Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE+ projekta NAT-PROGRAMME organizēts seminārs, kas pulcināja vairāk kā 100 dalībnieku. Plaši bija pārstāvētas NVO, valsts institūcijas un pašvaldību organizācijas, zemes īpašnieki un apsaimniekotāji. Sanāksme iezīmēja projekta ieviešanas vidusposmu un iepazīstināja dalībniekus ar Latvijas Natura 2000 teritoriju un ES nozīmes aizsargājamo dzīvotņu saglabāšanas un atjaunošanas prioritātēm un iespējamiem risinājumiem nākotnē.
 
Semināru atklāja un sanāksmes virsmērķi iezīmēja NAT-PROGRAMME projekta vadītājs Juris Jātnieks, kurš klātesošos iepazīstināja ar nacionālā līmeņa dabas aizsardzības politikas plānošanas dokumentu tapšanas, pēctecības un ieviešanas gaitu, pievēršot īpašu uzmanību šo dokumentu un tajos paredzēto darbību īstenošanas finanšu sasaistei. J.Jātnieks atzīmēja, ka atskatoties uz dabas aizsardzības nozari beidzamo desmitgažu laikā–šajā ES finansēšanas periodā izceļama atpazīstama plānošanas mērķtiecība, līdz pat 2025. gadam. Tam apstiprinājums ir fakts, ka NAT-PROGRAMME projekta gaitā noteiktajām prioritārajām rīcībām tiek paredzēts finansējums nozares nacionālā līmeņa darbības programmā un arī tādos finanšu instrumentos kā LIFE, Kohēzijas fondā un Latvijas vides aizsardzības fondā
 Šāda interešu saskaņotība sekmēs praktisku visnepieciešamāko rīcību izpildi Natura 2000 teritorijās Latvijā un veiksmīgāku labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu aizsargājamajiem biotopiem un sugām.
 
Semināra gaitā sešu biotopu grupu eksperti raksturoja gan ES nozīmes biotopu stāvokli valstī, gan uzrādīja galvenās problēmas to aizsardzībā un nosauca aktuālās prioritātes likumdošanas vai ĪAD teritoriju robežu izmaiņām, apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumiem, kas iekļausies topošajā rīcības programmā.
 
Meža biotopu eksperte S.Ikauniece atgādināja, ka Latvija Eiropas Savienības 26 dalībvalstu vidū ir priekšpēdējā vietā ĪADT platību ziņā (~11%). Latvija ir mežaina valsts, bet ar ļoti zemu vecu mežu īpatsvaru. S.Ikauniece uzsvēra, lai veiktu biotopu apsaimniekošanas pasākumus mežā, vispirms ir jāsaprot ekoloģiskie procesi, kā dabiskā traucējuma, vai tā imitācijas loma (piemēram, uguns loma boreālajos mežos) un nevis jācīnās ar sekām. Kā absolūta prioritāte mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā tika minēta fragmentācijas mazināšana, biotopu agregācija, kā arī hidroloģiskā režīma atjaunošana.
 
Dabiska ūdens līmeņa nozīmi uzsvēra arī eksperte Agnese Priede, runājot par purva biotopiem. Viņa norādīja, ka tieši hidroloģiskais režīms ir tas, kas nosaka dažādu purva dzīvotņu (ar tiem piegulošo purvaino mežu biotopu) labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu. Vismaz 30 % no Natura 2000 teritorijās esošajiem purviem nepieciešama aktīva rīcība. Tāpat jāņem vērā, ka purvs ir vienota ekosistēma un tā daļas atstāšana aiz Natura 2000 robežām neveicina labvēlīgu aizsardzību. A. Priede atzīmēja, ka ir augsto purvu uzturēšanai prioritāras ir 32 Latvijas Natura 2000 teritorijas, tostarp atzīmējot, ka šo purvu biotopu saglabāšanas darbiem atbilstošāks termins būtu „atjaunošana”.
Turpinot pārskatu par purvaino dzīvotņu stāvokli, īpaši tika atzīmēti kaļķainie zāļu purvi un avoksnāji - tas, ka šie biotopi ir ļoti apdraudēti Latvijā,-tie prasa regulāru apsaimniekošanu un to aizsardzībai prioritāras ir visas Natura 2000 teritorijas, kur tie sastopami, piemēram DP Tosmare, DP Pape, DP Engure, u.c.
 Runājot par sūnu purviem, kas izmantoti kūdras ieguvei A.Priede uzsvēra, ka mums, cilvēkiem, jābūt pieklājīgiem – dabā jāliek atpakaļ tas, ko esam paņēmuši, jo ne vienmēr var paļauties uz pašatjaunošanās procesiem.  Purva izmantošanas ātrums nav samērojams ar dabiskās atjaunošanās procesu ātrumu. Purvu ekspertes ieteikums – kā prioritāra metode izmantoto sūnu purvu renaturalizācijas procesā ir jānosaka hidroloģiskā režīma un sūnu segas atjaunošana.
 
Ar aicinājumu uz pārdomām par dabasvides ekoloģisko tīklojumu savu uzstāšanos sāka saldūdens biotopu eksperts Andris Urtāns. Viņš atzīmēja, ka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju esošajos dabas aizsardzības plānos bieži nav ņemti vērā saldūdens biotopi, tādejādi neievērojot Natura 2000 teritoriju dabas vērtības kā sistēmas kopumu. Eksperts uzsvēra, ka Natura 2000 programmā straujteču atjaunošanā kā „degoša” prioritāte tiks ietvertas upes, kas ir pēdējās pērļgliemenes dzīves vietas Latvijā un dziļūdens ezeri, kuru ekoloģisko stāvokli vēl ilgi ietekmēs saimnieciskās darbības pieļautās kļūdas tā sateces baseinā (piemēram, Mazuikas ezers). Savukārt tādu ezeru kā Engure un Pape apsaimniekošana, eksperts atzina par labu piemēru, kur saimnieciskās intereses tiek salāgotas ar dabas aizsardzības interesēm. A. Urtāns atzīmēja, ka sekmīgai saldūdens biotopu atjaunošanai ir nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas. Pašreiz nav samērojamas tās prasības, kas vienādi noteiktas gan ostu akvatoriju tīrīšanai, gan upju atbrīvošanai no koku sagāzumiem, bebru dambjiem, zālaugu izvākšanai, kas ir būtiskas darbības daudzās upēs ES biotopu atjaunošanai.
Lai sasniegtu dabas aizsardzībā izvirzītos mērķus A.Urtāns uzsvēra sabiedrības izglītošanas nepieciešamību gan par apsaimniekošanas paņēmieniem, gan par ekoloģiskajiem procesiem dabā. „ Ir jāveido sajūta, ka daba ir vajadzīga mums pašiem, jāveido piederības sajūta”, teica A. Urtāns

 
Savā ziņojumā piekrastes biotopu eksperte Brigita Laime, līdzīgi, atzīmēja sabiedrības iesaistīšanas un dažādu institūciju sadarbības nozīmi piekrastes biotopu aizsardzībai, sevišķi piekrastes plānošanas procesā „Ainava un teritorijas plānošana iet roku rokā”, to atzīmēja B. Laime, uzsverot, ka atklāto biotopu platību saglabāšana ir prioritāra pelēko kāpu un starpkāpu ieplaku aizsardzībā. B. Laime vērsa uzmanību tam, ka Latvijā īsti nenovērtējam agresīvo sugu, piem., krokainās rozes iespējamos draudus ne tikai kāpu biotopu, bet arī rekreācijas resursu samazināšanas ziņā. Vietās, kur izplatās rožu audzes, izzūd Latvijai raksturīgās augu sugas. Ir jāturpina meklēt un eksperimentēt, lai atrastu piemērotāko veidu cīņai ar agresīvo sugu, sevišķi krokainās rozes, invāziju kāpās.
B. Laime atzīmēja, ka neapzināmies arī to, ka mežainās jūrmalas kāpas ir ne tikai mūsu bagātība, bet arī atbildība, jo no visa pasaulē sastopamā ši biotopa veida, 50% atrodas tieši Latvijā. Ir jāapzinās, ka mežaparku veidošana ar stādītām svešzemju sugām, neveicina vērtīgo, veco kāpu mežu saglabāšanu.
 
Par citu Latvijas kultūrvēstures sastāvdaļu - tradicionāli apsaimniekotajiem zālājiem stāstīja šo biotopu eksperte Solvita Rūsiņa. Eksperte uzstāšanās sākumā iepazīstināja ar projekta ietvaros veikto aptauju rezultātiem, kas norāda, ka pļavu īpašnieki joprojām grib apsaimniekot savas pļavas, bet uzskata šo par lielus resursus patērējošu pasākumu.
S.Rūsiņa uzsvēra, ka dabisko neielaboto zālāju biotopu stāvoklis Latvijā ir ļoti slikts un izvēlēties „starp mironīšiem prioritāro mironīti ir grūti”. Tāpēc nākamajā plānošanas periodā un NATURA 2000 programmas ieviešanas ziņā lielas cerības tiek liktas uz jaunajiem Lauku attīstības programmas nosacījumiem bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanā, kas paredzēs atbalsta maksājumus atkarībā no zālāju auglības un apsaimniekošanas grūtības pakāpi kompensējošajiem pasākumiem. Eksperte atzīmēja, ka nosakot ES nozīmes zālāju biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas prioritātes gan teritoriju, gan biotopu kontekstā, ir jāņem vērā dažādu datu bāzu informācija.
Eksperte atzīmēja, ka Latvijā minimālā mērķa platība zālājiem, kuri varētu uzturēt tiem raksturīgo sugu saglabāšanu, ir 100 000 ha, bet pašreiz tikai 47 000 ha tiks apsaimniekoti ar ES fondu atbalstu. Eksperte uzsvēra, ka šajā plānošanas periodā (2014-2020) nav pieļaujama situācija, ka par zālāju apstādīšanu ar kokiem lauku atbalsta maksājumos faktiski tiek paredzēts atbalsts zālāju iznīcināšanai.
Kā vienu no svarīgākajām rīcībām, kas nodrošinātu zālāju saglabāšanu, S. Rūsiņa nosauca iespēju atbalstu zālājiem veidot uz agrovides plānu pamata, zālāju apsaimniekošanas veicināšanai pielietojot diferencētus maksājumus. S.Rūsiņa aicināja zemniekus veidot savas organizācijas, kas politikas veidotāju vidū varētu aizstāvēt dabisko zālāju saglabāšanas nozīmi (pašreiz privātīpašnieks ir galvenais zālāju turētājs valstī).
 
Alu un atsegumu biotopu eksperte Ilze Čakare, atzina, ka Latvija var lepoties ar šīs grupas biotopiem – ar sufoziju alām (tās iežos izskalo ūdens), ar smilšakmens atsegumiem, kas raksturīgi tikai Latvijai un Igaunijai, un karbonātiskajiem pamatiežu atsegumiem. I.Čakare atzīmēja, ka šī biotopu grupa ir interesanta arī no cita, no ģeoloģiskā viedokļa un atsegumu veidošanās process ir dinamisks un aizsargājams kā process. Pēc būtības biotopiem nav vajadzīgi speciāli apsaimniekošanas pasākumi, drīzāk netraucēts režīms. Tāds ir nepieciešams alām, kuras ir nozīmīgas kā sikspārņu sugu (visas Latvijā sastopamās sugas ir aizsargātas ES) būtiskas atpūtas un ziemošanas vietas.
 
Noslēdzot sanāksmi, novērtējot ekspertu ziņojumus un projektā paveikto, Vide aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece Ilona Mendziņa rezumēja, ka NAT-PROGRAMME projekta rezultāti ir sagaidāmi divās jomās – pirmkārt, parādīt kur un kas ir darāms, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā. To nodrošinās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanas programma – rīcības plāns, norādot konkrētas prioritātes. Ne reti, piesakot projektus ES finansējuma vai valsts atbalstam, tiek izvēlētas „ tuvākās, mīļākās” ĪADT vai sugas, bet valstī līdz šim nav noteiktas biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas prioritātes. Otrkārt - biotopu apsaimniekošanas vadlīniju loma izpaužas kā biotopu apsaimniekošanas metožu daļēja unificēšana un vienotas, ekspertu pamatotas pieejas biotopu apsaimniekošanā nodrošināšana.
 
Klātesošie izteica vēlmi jau redzēt un apspriest gan programmu, gan biotopu apsaimniekošanas vadlīnijas. Te jāsaka, ka šie divi dokumenti ir melnrakstu stadijā un projekta turpmākajā gaitā (2015 – 2016. gadā) notiks šo dokumentu pilnveidošana un apspriešana plašākai sabiedrībai pieejamā veidā – publicējot mājaslapā un semināros, ko organizēs mūsu projekta attiecīgo biotopu grupu vadītāji.
Semināra laikā, pēc katras uzstāšanās bija aktīva diskusija un viedokļu apmaiņa, ko NAT-PROGRAMMA projekta eksperti ņems vērā, turpinot izstrādāt NATURA 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programmu un vadlīnijas.
 
Ērika Kļaviņa
NAT-PROGRAMME projekta koordinatore

 
Semināra prezentācijas
Juris Jātnieks, Projekta vadītājs
        Ceļš no prioritāro rīcību ietvara (PAF) līdz NATURA 2000 teritoriju nacionālajai aizsardzības un apsaimniekošanas programmmai ( 3.8 MB)
 
Solvita Rūsiņa, zālāju biotopu vadlīniju darba grupas vadītāja
      
Dabisko zālāju aizsardzības un apsaimniekošanas aktualitātes( 4.4 MB)
 
Sandra Ikauniece, meža biotopu vadlīniju darba grupas vadītāja
      
Aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošana Latvijā – prioritātes, pieredze, risinājumi( 3.9 MB)
 
Andris Viesturs Urtāns, saldūdeņu biotopu vadlīniju darba grupas vadītājs
      
Saldūdeņu biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Natura 2000 teritorijās( 8.1 MB)
 
Agnese Priede, purvu biotopu vadlīniju darba grupas vadītāja
      
Purvu ekosistēmu atjaunošanas nākotne Latvijā NAT-PROGRAMME skatījumā( 4.4 MB)
 
Brigita Laime, iesāļo augteņu un kāpu biotopu vadlīniju darba grupas vadītāja
      
Prioritārās rīcības un vietas piekrastes biotopu aizsardzībai( 5.2 MB)
 
Ilze Čakare, iežu atsegumu un alu biotopu vadlīniju darba grupas vadītāja
      
Iežu atsegumu biotopu aizsardzības aktualitātes ( 7.7 MB)






Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.