LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2013-06-13
Meža biotopu darba grupa uzsāk darbu pie apsaimniekošanas vadlīniju izstrādes.
 
Lai savstarpējās diskusijās pārrunātu teorētiski iespējamās aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošanas metodes, LIFE+ projekta NAT-PROGRAMME ietvaros Siguldā pirms Jāņiem tikās meža biotopu darba grupas pārstāvji.
 
Mežu aizsardzība tradicionāli balstījusies uz striktiem saimnieciskās darbības aizliegumiem un dabisko procesu veicināšanu. Tomēr atsevišķos gadījumos iespējamas situācijas, kurās nepieciešama cilvēka aktīva darbība, lai veidotu mežaudzes struktūru vai imitētu dabiskos traucējumus, kuru rezultātā radušies audzes elementi kalpo par dzīvotni retām un aizsargājamām sugām, kā arī kopumā nodrošina aizsargājamā biotopa ilgstošu pastāvēšanu.
 
Uz darba grupas sanāksmi Siguldā bija aicināts plašs loks meža biotopu ekspertu un speciālistu, piedalījās gandrīz 30 nozares speciālisti no dažādām valsts institūcijām un privātajiem uzņēmumiem. Vispirms Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Guntis Brūmelis nelielā lekcijā atgādināja par dabisko traucējumu ekoloģiju un nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tad turpmākais darbs risinājās mazākās grupās. Katras grupas uzdevums bija analizēt 2 biotopus, izvērtējot biotopa kvalitātes indikatorus, apdraudējumus, apsaimniekošanas mērķus un iespējamos pasākumus.
 
Vairumā gadījumu biotopiem labākā apsaimniekošana ir neiejaukšanās, ļaujot notikt dabiskajiem procesiem un biotopa attīstībai, piemēram, nogāžu un gravu mežos.
 
Tomēr dažos gadījumos būtu jādomā par pasākumiem biotopa saglabāšanai, īpaši tad, ja dabisko procesu trūkums veicina koku un augu sugu nomaiņu, izzūdot retām un aizsargājamām sugām, kā tas notiek, piemēram, osu mežos. Tiem raksturīgas gaišas priežu audzes uz savdabīgām reljefa formām – osiem. Zemsedzē, pateicoties karbonātiskajai augsnei, veidojas īpatnēja un bagātīga augu valsts. Bagātinoties augsnei ar nobirām, gaišie priežu meži aizaug ar eglēm un lazdām, kļūst ēnaināki un auglīgāki, bet krāšņie osu mežu ziedi (piemēram, Ruiša pūķgalve) pazūd. Skandināvijas valstīs šajos gadījumos veic apsaimniekošanas pasākumus, pielietojot pameža izciršanu un veicot kontrolēto zemsedzes dedzināšanu, tādejādi audze kļūst gaišāka, un samazinās nobiru slāņa biezums, radot iespēju atgriezties raksturīgajiem augiem.
 
Pēc diskusijām katra grupa iepazīstināja pārējos ar saviem ierosinājumiem, uzklausot kolēģu papildinājumus un piebildes biotopu apsaimniekošanai.
Līdz jūlija beigām sagatavotie materiāli tiks apkopoti un tiks izmantoti aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādei. Septembra pirmajā nedēļā meža biotopu eksperti un speciālisti tiks aicināti uz nākošo tikšanos, lai turpinātu kopīgo darbu pie vadlīniju izstrādes un sagatavotā materiāla apspriešanas.
 
Fotogalerija.    Meža biotopu darba grupas sanāksme





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.