Projekta notikumi

2014-05-19
Kārklu stādīšana jūras krastā jāveic ļoti pārdomāti

Viens no jautājumiem, kas visvairāk urda piekrastes apsaimniekotāju prātus, ir saistīts ar krasta erozijas mazināšanu. Tāpēc projekts NAT-PROGRAMME sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu un piesaistītiem piekrastes ekspertiem Engures novadā meklē efektīvākos risinājumus kārklu stādījumu veidošanā.

Pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, kas aiztur vēja pūstās smiltis. Pēdējos gados, pieaugot antropogēnai slodzei (krasta izbraukāšanai un izbradāšanai) un smilšu deficītam, daudzviet piekrastē augājs kļūst jutīgs vai veģetācijas sezonā pat nespēj izveidoties. Vētru laikā šāds krasts ir daudz nestabilāks par krastu, kuru sedz augājs. Tiek apdraudētas ne tikai piekrastes ekosistēmas, bet arī cilvēku dzīvesvietas (mājas un citas būves, labiekārtotas atpūtas vietas).

Šādos apstākļos ir nepieciešama īpaša piekrastes apsaimniekošana. Domājot par jūras dabisko biotopu aizsardzību un piekrastes ainavas saglabāšanu, ir ieteicams pēc iespējas mazāk pārveidot piekrasti. Jebkuri stādījumi ir iejaukšanās dabas procesos. Tāpēc, pirms ko tādu darīt, noteikti jāizvērtē konkrētā situācija. Ja tiešām krasta stiprināšana izrādās nepieciešama, maksimāli jāizmanto vietējās augu sugas. Nekādā gadījumā nedrīkst stādīt smiltsērkšķi, eleagnu, rievaino rozi vai citu agresīvu augu. Bieži izrādās, ka kārkli ir nevis jāstāda, bet jānozāģē vecie, augstie kārklu krūmi. Jaunās atvases veido lielisku barjeru. Tas jau daudzviet tiek praktizēts, piemēram, Jūrmalas pilsētā. Lai palīdzētu apsaimniekotājiem pieņemt pēc iespējas piemērotākus apsaimniekošanas lēmumus, Dabas aizsardzības pārvaldes projekts NAT-PROGRAMME izstrādā piekrastes apsaimniekošanas rokasgrāmatu, kas palīdzēs noteikt, kā katrā situācijā vislabāk rīkoties.

Svarīgi, lai stādījumi piekrastē veicinātu sugu un to dzīvotņu stabilitāti, kā arī nodrošinātu kvalitatīvu atpūtas vidi cilvēkiem. Lai gan kārklu stādījumi ir viena no efektīvākajām un jau sen izmantotām metodēm Latvijas piekrastē, tomēr jautājumi par to, kur un kā jāstāda un jākopj stādījumi, arvien ir aktuāli.
 
 
Ļoti nozīmīgs ieguvums būs piekrastes apsaimniekošanas pieredze, kas tiek gūta Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Piekrastes un jūras plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un Latvijas piekrastes pašvaldībās” ietvaros. Pateicoties NAT-PROGRAMME veiksmīgi uzsāktajai sadarbībai ar šo projektu, Engures novadā iegūtā pieredze tiks izmantota projekta NAT-PROGRAMME piekrastes biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādē. Gan piekrastes projekta vadītāja Ligita Laipeniece, gan piesaistītie eksperti Jānis Lapinskis un Egija Biseniece, gan Engures novada domes speciālisti ir izrādījuši lielu ieinteresētību un kopā ar projektu NAT-PROGRAMME centīsies atrast labākos risinājumus krasta erozijas mazināšanai.

Fotogalerija
 Ekspertu izbraukums uz Engures novada piekrasti






Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.