LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2013-12-09
NAT-PROGRAMME purvu semināra atziņas.
 
2013. gada 5. decembrī LIFE + projekts NAT-PROGRAMME Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) organizēja Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo purva biotopu aizsardzībai, atjaunošanai un apsaimniekošanai veltītu semināru. Tajā piedalījās 38 dalībnieki – purvu eksperti, pētnieki no zinātniskajām institūcijām, Dabas aizsardzības pārvaldes, AS „Latvijas valsts meži”, nevalstisko organizāciju, konsultāciju uzņēmumu un kūdras ražotāju pārstāvji. Taču vēlmi iesaistīties turpmākajā purvu biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādē un piedalīties purvu darba grupā izrādījuši apmēram 50 interesenti.
 
Semināra ietvaros dalībniekiem bija iespēja noklausīties vairākas uzstāšanās. VARAM  Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa uzsvēra NAT-PROGRAMME projekta ietvaros izstrādātā dokumenta „Prioritāro rīcību ietvars”  lomu un tā turpmāko nozīmi ar dabas aizsardzību saistīto projektu finansēšanā, bet projekta vadītājs Juris Jātnieks  sniedza pārskatu par projektā plānoto un paveikto. Purvu eksperte Māra Pakalne prezentēja plašu pārskatu par ārvalstu un Latvijas pieredzi augsto purvu hidroloģiskā režīma un purvu dzīvotņu atjaunošanā, savukārt purvu eksperte Anita Namatēva stāstīja par Teiču purva monitoringa rezultātiem. NAT-PROGRAMME projekta purvu eksperte Agnese Priede raksturoja Eiropas Savienības nozīmes purvu dzīvotņu stāvokli un pastāstīja par galvenajām purvu aizsardzības problēmām Latvijā. A. Priede uzstājās arī ar plašāku stāstījumu par zāļu un avoksnāju biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas iespējām un demonstrēja purvu dzīvotņu apsaimniekošanas un atjaunošanas vadlīniju uzmetumu.
 
Turpmākajai projekta mērķu sasniegšanai nozīmīgākā sanāksmes daļa noteikti bija diskusijas četrās darba grupās, kurās dažādu jomu speciālisti  izteica viedokli par purvu dzīvotnēm un to atjaunošanas  jautājumiem.
 
Diskutējot par purvu apsaimniekošanas prioritātēm, semināra dalībnieki secināja, ka vispirms atjaunojami tie purvi, kuros sastopamas retu sugu atradnes, tie, kurus apdraud invazīvu sugu izplatīšanās, kā arī purvi, kuru sekmīgai atjaunošanai jāiegulda relatīvi nelieli līdzekļi. Diskusijas gaitā tika secināts, ka purvu atjaunošanā nepieciešamas valsts mēroga prioritātes, kā arī būtu jānosaka purvu dzīvotņu etalonstāvoklis. Iespējams, ka nepieciešamas izmaiņas arī tiesību normās, nosakot plašākas purvu aizsargjoslas.
 
Diskusijā par kaļķaino zāļu purvu atjaunošanueksperti bezmugurkaulnieku grupas jomā norādīja, ka ļoti nozīmīga ir dažādu organismu grupu izpēte pirms purva atjaunošanas. Tas ir īpaši aktuāli, lai neradītu apdraudējumu, piemēram, augsnē mītošajām gliemežu sugām, kuru ekoloģiskās prasības ir specifiskas – tās nevar izdzīvot, ja zāļu purvi un slapjie zālāji tiek pārganīti vai pļauti ar traktortehniku. Tāpēc šādās dzīvotnēs ir pieļaujama un nepieciešama tradicionālā apsaimniekošana, zāles pļaušana ar izkapti un siena sakraušana zārdos. Pašreiz izmantojamās apsaimniekošanas metodes var radīt un rada negatīvu ietekmi uz retām sugām. Dalībnieki uzsvēra, ka svarīgi izvērtēt, kādas ir konkrētas teritorijas aizsardzības prioritātes un tam atbilstoši definēt aizsardzības un apsaimniekošanas mērķus un izvēlēties metodes. Darba grupu dalībnieki atzīmēja arī vēsturiski dažādo ietekmju lomu mūsdienu kaļķaino purvu bioloģiskajā daudzveidībā – ganīšanas, pļaušanas un dažkārt pat kaļķiežu ieguves rezultātā radušās un līdz mūsdienam saglabājušās īpatnējas organismu sabiedrības.
 
Domu apmaiņā par izstrādāto kūdras ieguves vietu rekultivāciju dalībnieki uzsvēra, ka ir nepieciešamas pamesto kūdras ieguves vietu turpmākas izmantošanas vadlīnijas, jo, neskatoties uz to, ka purvu ekosistēmu atjaunošanās ir ļoti lēna, tomēr ir iespēja palielināt purvu dzīvotņu platības. Procesā būtiski izvērtēt dažādus apsaimniekošanas scenārijus, kā arī ņemt vērā dažādus iespējamos šķēršļus, piemēram,appludināšanas potenciālo ietekmi uz sērūdeņu veidošanās procesiem un citas intereses, kuru dēļ kūdras lauku appludināšana var būt nepieļaujama. Tāpat jau ieceres sākumstadijā jāvērtē, cik adekvātas ir izmaksas, salīdzinot ar gaidāmo purva atjaunošanas rezultātu. Diskusijas dalībnieki secināja, ka purva atjaunošana izstrādātajos kūdras laukos nav vienīgā pieļaujamā rekultivācijas alternatīva – vienmēr nepieciešama konkrētas teritorijas un labākā risinājuma izvēle atbilstoši situācijai. Izstrādāto kūdras lauku kā potenciālu purvu atjaunošanā būtu piesaistāmi līdzekļi, izmantojot finanšu instrumentus, kas attiecas uz klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu, kā arī finansiāli motivējot zemes īpašniekus atjaunot purvam raksturīgu hidroloģisko režīmu citu, dabas daudzveidībai mazāk labvēlīgu alternatīvu vietā.
 
Darba grupā par purviem kā tūrisma un dabas izziņas objektiem dalībnieki secināja, ka vienmēr jāvērtē, kādu dabas vērtību aizsardzībai katra īpaši aizsargājamā dabas teritorija veidota. Tāpat jāvērtē jau esošā apmeklētāju slodze – ja tā ir liela, tad jāplāno tūrisma infrastruktūra, taču, ja apmeklētāju ir maz, tad interese par konkrēto purvu teritoriju nav īpaši jāveicina. Būtu nepieciešama valsts mēroga tūrisma infrastruktūras plānošana tā, lai purvu takas būtu reģionāli vienmērīgi izvietotas, taču neveidot tās no jauna neskartās, maz apmeklētās teritorijās, kur prioritāri ir netraucēti dabiski procesi. Dalībnieki secināja, ka Latvijā būtu nepieciešams moderns, daudzpusīgs purvu izziņas apmeklētāju centrs, taču daudzu purva laipu veidošana teju katrā pašvaldībā nav lietderīga. Būtu jāliek uzsvars uz augstvērtīgu un kompleksu purvu izziņu, apmācot un piesaistot gidus un veicinot augstvērtīgu sabiedrības izglītošanu, nevis veidojot daudz purva laipu, kuras pašas par sevi bez atbilstošas vides interpretācijas nevar panākt iecerēto mērķi – sabiedrības vides apziņas izaugsmi. Tūrisma aspekti būtu jāiekļauj arī purvu biotopu apsaimniekošanas vadlīnijās.
 
Projekta purva eksperte A. Priede atzina, ka jūtas gandarīta par lielo interesi purvu biotopu atjaunošanas jautājumos un par gūtajām atziņām diskusiju laikā. Tās tiks apkopotas, vērtētas un ņemtas vērā purvu biotopu apsaimniekošanas vadlīniju izstrādē.
 
Semināra prezentācijas:

 Ilona Mendziņa. LIFE+ NAT-PROGRAMME projekta nozīme saistībā ar Prioritāro rīcību ievaru (PAF) un integrētajiem LIFE projektiem. ( 151 KB) 
 
 Juris Jātnieks. LIFE+ projekts NAT-PROGRAMME. Mērķi, pirmajā darba gadā paveiktais un plānotais. (  3.17 MB) 
 
 Agnese Priede.Biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijas. ( 1.36 MB) 
 
 Māra Pakalne. Augsto un pārejas purvu atjaunošanas un apsaimniekošanas pieredze pasaulē, Eiropā un Latvijā. ( 3.09 MB) 
 
 Anita Namatēva. Izmaiņas veģetācijas struktūrā Teiču purva masīva Mindaugu kupolā ( 2.60 MB) 
 
Seminārs fotogrāfijās:

 Fotogalerija.  Purvu seminārs un diskusijas darba grupās. 
 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.