LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2013-11-08
Projekta ekspertu pārskats par gūto pieredzi apmaiņas braucienā uz Somiju.
 
Septembra otrajā pusē projekta NAT-PROGRAMME eksperti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju. Apmaiņas brauciena programma ietvēra vairāku, galvenokārt Somijas dienvidu daļā esošo Natura 2000 teritoriju apmeklējumu, kur ir realizēti dažādi biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumi, kas notiek pateicoties Life+ projektiem, atjaunojot purvu, boreālo mežu un zālāju biotopus.Brauciena piedalījās NAT-PROGRAMME ekspertes Sandra Ikauniece, Agnese Priede, Solvita Rūsiņa, projekta koordinatore Ērika Kļaviņa, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu un plānojumu departamenta eksperte Evija Lakotko. Brauciens tika organizēts kopā ar DAP Life+ projektu FOR-REST.
 
Somijas organizācijai Metsähalitus Natural Heritage attiecībā uz aizsargājamām teritorijām valstī ir sava politika.  Attīstības vadītājs Mr. Mikko Tiira uzsvēra, ka Somijā pārsvarā pērk zemi, kas ir iekļauta Natura 2000 teritorijās, jo ir grūti apsaimniekot privātajiem zemju īpašniekiem piederošās zemes saskaņā ar Eiropas sugu un putnu direktīvām. Īpašniekiem ir saistoša tikai nacionālā likumdošana, piemēram, meža likums meža apsaimniekošanai. Metsähalitus iegūst ieņēmumus arī no citām darbībām, piemēram, medību un makšķerēšanas licenču pārdošanasīpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). Pirms biotopu atjaunošanas pasākumiem mežos (dedzināšanas) vai purvos (ūdens līmeņa pacelšanas) tiek iegūta vērtīgā koksne; par iegūtajiem līdzekļiem tiek veikti biotopu atjaunošanas pasākumi. Tika uzsvērts, ka Life projektu ietvaros katru gadu tiek atjaunoti ~2000 ha dažādu biotopu.
 
NAT-PROGRAMME eksperti iepazinās ar Somijas pieredzi zālāju, mežu, mitrāju un purvu apsaimniekošanā un atjaunošanā.
Plašāk par projekta ekspertu gūto pieredzi apmaiņas brauciena laikā lasiet šajās sadaļās:

 Zālāji - Somijas pieredze
 Purvi un mitrāji - Somijas pieredze
 Meži - Somijas pieredze
 
 Fotogalerija. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju. 
 Fotogalerija. Mežu apsaimniekošanas pieredze Somijā.
 
  
Somijā gūtās atziņas par zālāju apsaimniekošanu.

Sevišķi aktīva pieredzes apmaiņa notika starp Latvijas un Somijas zālāju ekspertiem, apmeklējot piejūras zālājus Stensbolē, kur tika apspriests, kā abās valstīs noris zālāju biotopu apsaimniekošana ar lauku politikas instrumentu atbalstu.
 
Dabisko zālāju biotopus eksperti iepazina trīs teritorijās. Nūksio nacionālajā parkā eksperti apskatīja šādus biotopus - sugām bagātas ganības un ganītas pļavas (6270*), meža ganības (9070) un atjaunotu zālāju lauksaimniecības zemēs, kurš vēl neatbilst ES nozīmes zālāja biotopam. Savukārt Liesjārvi nacionālajā parkāKorteniemi mantojuma saimniecībā (heritage farm) tika apskatīti tādi biotopi kā Nitrofītas augstzāļu audzes (6430), kā arī biotopi 9070 un 6270*. Komio dabas liegumā eksperti apmeklēja pēc meža dedzināšanas izveidotas ganības, kur mērķsugas bija sausu atklātu vietu sugas - mazais mārsils (Thymus serpyllum), divmāju kaķpēdiņa (Antennaria dioica), u.c.
 
Pēdējā dienā eksperti apskatīja LIFE projekta “Sugām bagāta DZĪVE” ietvaros veikto Stensboles zālāju apsaimniekošanu. Šis projekts aizsargā biotopu 6270* un tauriņu sugu(Parnassius mnemosyne), kuras kāpuri barojas ar blīvguma cīrulīti (Corydalis solida).  Eksperti apmeklēja arī Viikki dabas lieguma piejūras zālājus (1630*), kurus apsaimnieko ar savvaļas lielo zālēdāju palīdzību.
 
Vairākiem ES nozīmes biotopiem Somijā un Latvijā ir ļoti atšķirīga interpretācija. Piemēram, ļoti sausi smilšaini zālāji Somijā tiek iekļauti 6270* biotopā, bet slapji zālāji ezeru palienēs - 6430 biotopā. Līdzīga pieeja abās valstīs ir dabisko zālāju nošķiršanai no kultivētiem zālājiem un atmatām. Somijā, līdzīgi kā Latvijā, tiek izmantotas dabisko zālāju indikatorsugas. Latvijā šie nošķiršanas kritēriji ir formulēti konkrētāk un publicēti ES nozīmes biotopu rokasgrāmatā, bet Somijā tie nav publicēti, tādēļ lielāka ir subjektīvā eksperta viedokļa nozīme biotopu kartēšanā.
 
Ļoti saistoša ir „mantojuma saimniecību” pieeja, ko Somijā izmanto sabiedrības iesaistīšanā un izglītošanā. NAT-PROGRAMME eksperti apmeklēja Korteniemi „mantojuma saimniecību” (heritage farm) Liesjärvi nacionālajā parkā.  Saimniecība atvērta apmeklētājiem no pavasara līdz rudenim, apmeklētāji tiek aicināti piedalīties dažādos saimniecības darbos. Saimniecībā strādā divi cilvēki, kuri veic visus lauku saimniecības darbus, izmantojot tradicionālās metodes - lauki tiek arti ar zirgu arklu, pļavas pļautas ar izkaptīm, tiek cepta maize, malti milti, vērpta dzija. Vairākas reizes gadā notiek talkas, kas tiek organizētas kā svētki.
  
Dabisko zālāju aizsardzības stiprās puses Somijā:
 
1.1990.gados notikusi ļoti plaša un detalizēta daļēji dabisko biotopu inventarizācija valstī. Par katru poligonu (kartējamo vienību) aizpildīta lauka apsekojuma anketa uz vairāk nekā 6 lappusēm, kurā iekļauta informācija gan par sugu sastāvu, gan par ainavu, apdraudējumiem, kultūrvēsturiskām vērtībām, ziņas par apsaimniekotāju utt.
 
2. Aktīva brīvprātīgo kustība. Vairākus zālājus ir „adoptējušas” brīvprātīgo nometnes, kuras katru gadu šos zālājus pļauj un apsaimnieko.
 
3. Lauku attīstības programmas atbalsts dabisko zālāju apsaimniekošanai un arī atjaunošanai. Maksimālā atbalsta likme bija 450 EUR/ha. Pieteikums atbalstam iespējams tikai, ja saimniecībai izstrādāts šo biotopu apsaimniekošanas plāns un detalizēts izmaksu pamatojums.  Zālāju atjaunošanai ar LAP atbalstu var izveidot ganības, ierīkojot ganību žogus, izcirst krūmus un tml. aktivitātes.
 
4.Natura 2000 teritorijās dabisko zālāju atjaunošanas vietās notiek detalizēts veģetācijas un tauriņu monitorings pastāvīgajos parauglaukumos katru piekto gadu. Monitoringā iekļautas gan atjaunojamās vietas, gan kontroles vietas (pamesti zālāji), kā arī references vietas – dabiskie zālāji labā aizsardzības stāvoklī.
 
Dabisko zālāju aizsardzības problēmas Somijā:
 
1. Tikai aptuveni 20% no visām ES nozīmes zālāju biotopu platībām atrodas Natura 2000 teritorijās. Pārējās ir ārpus tām, galvenokārt uz privātajām zemēm, kas apgrūtina šo zālāju apsaimniekošanu.
 
2. Dabisko zālāju platības ir būtiski sarukušas, un pašlaik zināmi aptuveni  40 000 ha, no kuriem 30 000 ha tiek apsaimniekoti. Tomēr apsaimniekošanas kvalitāte ne vienmēr ir pietiekama biotopa uzturēšanai.
 
3. ES  nozīmes biotopu kartējums ir novecojis, nepieciešama jauna inventarizācija, kurai līdz šim nav izdevies piesaistīt finansējumu.
 
Somu kolēģi bija ļoti ieinteresēti uzzināt dabisko zālāju aizsardzības pieejas Latvijā. Salīdzinājumā ar Somiju, Latvijā ir labāka situācija ar zālāju biotopu inventarizācijas datu atjaunošanu un digitizēšanu, īpaši ņemot vērā 2013.gadā notikušās aktivitātes par bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšanu. Somijā 1990.gados veiktās inventarizācijas datiem ir digitizēts tikai kartogrāfiskais materiāls, bet pārējā informācija joprojām pieejama tikai papīra formā. Brauciena dalībnieki apmainījāmies arī ar pieredzi par Lauku attīstības programmas pasākumiem, kas veltīti zālāju uzturēšanai. Somijā jaunajā plānošanas periodā plāno atcelt diferencētu atbalstu, pārejot uz vienu atbalsta likmi, kas pamatots ar vienkāršāku administrēšanu. Skaidrojām somu kolēģiem, ka Latvijas pieredze šādai pieejai ir negatīva, jo viena atbalsta likme ļoti dažādām apsaimniekošanas grūtībām ir veicinājusi vienkāršāk apsaimniekojamu platību atbalstīšanu, kuras parasti ir mazāk nozīmīgas dabas daudzveidības saglabāšanā salīdzinājumā ar topogrāfiski heterogēnām teritorijām, kādas ir paugurainā reljefā un dabiskās upju palienēs un ielejās. Pēdējās Lauku attīstības programmas atbalstam pieteiktas retāk, atbalsta likme nenosedz apsaimniekošanas izmaksas.
 
Labāka situācija Latvijā ir arī ar Lauku attīstības programmas pasākumu sekmju novērtēšanu. Somijā 2007-2012 periodā dabisko zālāju apsaimniekošanas atbalsta pasākums nav vērtēts kvantitatīvi, bet tikai vizuāli. Latvijā šādu vērtējumu veic Latvijas agrārās ekonomikas institūts, piesaistot dabisko zālāju ekspertus.
 
Salīdzinājumā ar Somiju, Latvijā ir mazāk apsaimniekoto zālāju. Somijā no 40 000 ha apsaimnieko 30 000 ha, bet Latvijā no 67 000 ha apsaimnieko tikai pusi. Latvijā LAP ietvaros ļoti plaši izmantotas dabiskiem zālājiem neatbilstošas metodes - vēlā pļaušana un smalcināšana, kas Somijā nav atļauta atbalsta nosacījumos.
 
Uz augšu 

Mitrāju un purvu apsaimniekošanas pieredze Somijā.
 
Pieredzes apmaiņas brauciens deva iespēju iepazīt dažādas mitrāju biotopu – purvainu mežu un augsto purvu atjaunošanas vietas vairākās Somijas aizsargājamās dabas teritorijās – Nūksio un Torronsuo nacionālajos parkos, kā arī Komio dabas liegumā. Mitrāju atjaunošanā izmantotas vairākas metodes – dambju būve uz grāvjiem, grāvju aizbēršana, koku izciršana atjaunotajos purvos. Šīs metodes plaši izmantotas Somijā un arvien plašāk tiek izmantotas citviet Eiropā, t.sk. Latvijā, tomēr Somijas pieredze nosusināto mitrāju teritoriju atjaunošanā ir viena no ilgākajām Eiropā un atjaunošanas pieredze ir arī samērā labi dokumentēta publikācijās. Brauciena ietvaros tika apmeklēta arī viena no atjaunotā mitrāja hidroloģiskā, hidroķīmiskā un veģetācijas monitoringa teritorijām. Somu pieredze liecina, ka purvu un purvaino mežu atjaunošanā naudu nav tikai jāiegulda, bet biotopu atjaunošanas darbus vismaz daļēji var finansēt, pārdodot koksni, kas iegūta mitrāju atjaunošanas vietās, atmežojot nosusināšanas dēļ ar mežu aizaugušās platības. Lielisks piemērs, kā veidot sabiedrības izpratni par interesanto un vērtīgo purvos, bija Hames apmeklētāju centrā izvietotā pastāvīgā purvu ekspozīcija un Boreal Peatland Life projekta ietvaros izveidotā mobilā purvu izstāde.
 
Līdzšinējā Somijas pieredze purvu un purvaino mežu atjaunošanā apkopota arī nesen publicētā izdevumā, kas drīzumā būs pieejams arī angļu valodā. Diskusijās gūtās atziņas devušas vielu pārdomām, jaunu iedvesmu un zināšanas, kas noteikti tiks izmantotas arī, izstrādājot apsaimniekošanas vadlīnijas purvu biotopiem Latvijā.

Uz augšu 
 
Somijas pieredze dažādu meža biotopu apsaimniekošanas metožu pielietošanā.

Metsähalitus speciāliste Helēna Lundena, kura, iegūstot mežsaimnieka izglītību, mācījusies arī meža dedzināšanas paņēmienus, Somijā organizē meža biotopu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un veicināšanas pasākumus Natura 2000 mežu teritorijās. Tiek izmantoti kontrolētas dedzināšanas paņēmieni, ar kuriem viņa iepazīstināja apmaiņas brauciena dalībniekus. Tika demonstrētas dažāda vecuma, struktūras un sastāva audzes, kurās veikti kontrolēti dedzināšanas paņēmieni gan pirms 20 gadiem, gan šī gada pavasarī. Toronso nacionālajā parkā tika apskatīta audze, kur mirušās koksnes daudzums mežaudzē tika palielināts kokus spridzinot. Apmeklētāju takā par to stāsta diezgan atjautīgi zīmējumi, kas izskaidro, kāpēc tas darīts – audzējot un kopjot mežus, atsevišķas kukaiņu sugas nevar izdzīvot, jo pielāgojušās dzīvei tikai atmirstošā kokā, bet tie tiek regulāri izvākti tradicionālajā mežsaimniecībā. Tāpēc meža bioloģiskās daudzveidības palielināšanai tiek izmantotas gan dedzināšanas, gan spridzināšanas, gan nosusināto mežu appludināšanas metodes.
 
Somijā, organizējot biotopu kopšanu, darbs tiek galvenokārt vērsts uz kādu konkrētu sugu, nevis biotopu kopumā. Medņu populācija valstī ir labā stāvoklī, tai pietiekami dzīves apstākļi, tāpēc apsaimniekojot boreālos mežus, ļauj attīstīties dabiskajiem procesiem, notiek sukcesija un izcirtumu, degumu vietās ienāk bērzi, ar samēra blīvu segumu. Dedzinot mežu, var pat gadīties, ka sadeg medņu tā gada cāļu metiens.
 
Plānotās ugunsgrēku vietas vienmēr ierobežo ar uzirdinātām joslām, daļu no kokiem nogāž un atstāj, ja nepieciešams degmateriāls lielākai temperatūrai un efektam iekšpusē. Dedzina jūnija sākumā - H. Lundena stāstīja, ka paņemtajai sūnai ir jāaizdegas ar ne vairāk kā 3 sērkociņiem, tad ir pats piemērotākais laiks. Ugunsgrēku uzraudzībai bieži piesaista arī brīvprātīgos. Mežaudžu kontrolēta dedzināšana ir iekļauta dabas aizsardzības plānos kā apsaimniekošanas paņēmiens -  pa gadiem, un mežu nogabaliem - tā pamazām dabiskojot stādītās, vienaudžu kultūras ĪADT.
 
Komio aizsargājamajā dabas teritorijā eksperti apskatīja osu mežus, kas klāti ar priedēm. Šajā teritorijā ir veikta dedzināšana, bet pirms tam neizcērtot  atvērumus, ir iegūts slikts rezultāts. Pirms 10 gadiem dabas aizsardzības politika bija neveikt nekādas ciršanas ĪADT, tāpēc veikta koku gredzenošana. Tagad, sagatavojot kontrolēto dedzināšanu, tiek paņemta vērtīgā koksne, bet daļu nocērt un atstāj degmateriālam.   
 
Eksperti apmeklēja arī Hivinkā reģiona purvaino mežu atjaunošanas teritoriju. Kādreiz susinātajā mežā aug lielas egles, kas lēnām kalst, jo ir aizbērts meliorācijas grāvis un cēlies ūdens līmenis. Tiek veikts nepārtraukts ūdens līmeņa svārstību monitorings - ar ierīcēm, kas elektroniski fiksē svārstības. Pēc ūdens līmeņa pacelšanas, vasarā purvs vairs strauji nezaudē ūdeni, tas tiek turēts samērā vienmērīgā līmenī.  Life projekta ietvaros tiek pirktas mežu zemes, lai veiktu biotopu atjaunošanas pasākumus.

Uz augšu 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.