Projekta notikumi

2013-10-30
Rudens aktualitātes meža biotopu grupā.
 
Pēdējās desmitgadēs būtiski uzlabojies zinātniskas izpratnes līmenis par cēloņiem, kas samazina bioloģisko daudzveidību, kā arī par apsaimniekošanu, kas spētu apturēt šo procesu. Starptautiskā mērogā viens no meža biotopu apsaimniekošanas paņēmieniem ir dabisko traucējumu imitācija (natural disturbance emulation). Latvijā pētījumi par šādu apsaimniekošanas pieeju praktiski nav veikti, tomēr atsevišķās teritorijās notikuši nelieli biotopu apsaimniekošanas darbi, kas ieplānoti aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānos (piemēram, dabas parkā „Ukru gārša”, dabas liegumā „Tebras ozolu meži”), vai veikti kāda projekta ietvaros (piemēram, Latvijas - Zviedrijas kopprojekta „Dabisko meža biotopu apsaimniekošana Latvijā” ietvaros). 2013.gada vasarā NAT-PROGRAMME ietvaros tika apmeklēta daļa no šādām vietām, lai izvērtētu izmantotās metodes un apsaimniekošanas rezultātus. 

Tomēr kopumā Latvijā aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošana veikta ļoti nelielās platībās, un praktiski pilnībā iztrūkst zinātnisku pētījumu šajā jomā, tāpēc svarīgi izzināt citu valstu pieredzi. Tāpēc projekta ietvaros sagatavots literatūras apskats par aizsargājamu meža biotopu apsaimniekošanu citās Eiropas valstīs. Visvairāk šajā ziņā pētīti un izzināti ir boreālie meži.

Somija īpaši izceļas ar ilglaicīgiem pētījumiem, eksperimentiem un apsaimniekošanas pasākumiem, kas vērsti uz dabiskos traucējumu atdarināšanu ar mērķi uzlabot bioloģisko daudzveidību. Tāpēc 2013.gada septembrī divu DAP LIFE+ projektu NAT-PROGRAMME un FOR-REST kopīgā pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju, projektu eksperti iepazinās ar dažādām vietām, kurās veikta meža biotopu apsaimniekošana gan atjaunojot hidroloģiskos apstākļus purvainajos mežos, gan veicot kontrolētās dedzināšanas pasākumus boreālajos mežos un osu mežos.
 
 Fotogalerija. Mežu apsaimniekošanas pieredze Somijā.

Skandināvijā kontrolētās dedzināšanas pasākumi dabas aizsardzībā tiek izmantoti ļoti plaši, nodrošinot daudzveidīgu mežaudžu struktūru un bioloģiskajai daudzveidībai būtiskus meža elementus, īpaši apdegušu lielu dimensiju mirušo koksni, kas ir vienīgā dzīvotne daudzām retām sugām. Vietējā sabiedrībā ir atmiņas par to, ka kontrolētā dedzināšana no sendienām bieži izmantota kā pašsaprotams meža apsaimniekošanas paņēmiens, veicinot dabisko atjaunošanos izcirtumos vai uzlabojot graudzāļu daudzumu ganīšanai mežos, tāpēc tiek uztverta ar sapratni, kā arī ir iekļauta mežsaimnieku apmācību procesā.





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.