LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2013-10-15
Uzsākti kaļķaino zāļu purvu biotopu atjaunošanas darbi.
 
Vai Latvijā zāļu purvu ir daudz? Un tieši zāļu purvu kaļķainā augtenē – tādu, kuros ir sastopamas daudzas retas un apdraudētas sugas, kas mīt vienīgi šajā dzīvotnē? Latvijas Dabas fonda 2013. gadā sagatavotais vērtējums par Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnēm liecina, ka kaļķainu zāļu purvu Latvijā varētu būt tikai ap 900 hektāriem jeb tikai 0,014 % no valsts. Bet Natura 2000 teritorijās, tātad aizsargāti –  vēl mazāk – ap 840 hektāriem. Šajos purvos, kas lielākoties atrodas tālu viens no otra un tāpēc ir savstarpēji izolēti, jāpamanās izdzīvot tādām retām sugām kā, piemēram, rūsganajai melncerei, arvien sarūkošajām sugām bezdelīgactiņai un parastajai kreimulei, daudzām orhidejām, četrzobu un spožajam pumpurgliemezim.  
 
Latvijā lielākā daļa purvu, arī daudzi zāļu purvi, ir cilvēka darbības ietekmēti – sagrāvjoti, pārveidoti lauksaimniecības zemēs vai norakti. Agrāk zāļu purvi tika pļauti un ganīti, jo nepietika sausāku pļavu un ganību. Bet mūsdienās zāļu purvos, ko daudzviet ietekmējusi susināšana, notiek aizaugšana ar krūmiem – jo sausāks, jo straujāk notiek zāļu purva aizaugšana ar mežu un samazinās ar atklātām purvu platībām saistītā sugu daudzveidība. Tipiski kaļķainie zāļu purvi ir izcili bagāti dažādām grīšļu, orhideju un sūnu sugām. Bet daudzviet konstatētas degradācijas pazīmes – ieviešas konkurētspējīgas sugas, piemēram, niedres un zilganā molīnija, „izspiežot” vājākos konkurentus, īpaši nelielos atklāto dzīvotņu augus. Novērots, ka molīnijas „izplešanās”, ar laiku veidojot augstus, par pašu purvu sausākus ciņus, veicina arī koku ieviešanos un purva aizaugšanu. Projekta NAT-PROGRAMME  ietvaros tiek meklēti labākie veidi, kā apsaimniekot dažādus biotopu, t.sk. arī purvu veidus.
 
Latvijā jau uzkrāta samērā plaša pieredze augsto purvu atjaunošanā, taču zāļu purvos pēdējos gadu desmitos apsaimniekošana veikta reti vai nav dokumentēta. Pašlaik uzsākta kaļķaino zāļu purvu atjaunošana vairākās paraugvietās Ķemeru un Slīteres nacionālajos parkos, veicot krūmu un koku izciršanu un „atmizošanu”, lai mazinātu atvašu veidošanos, pļaušanu ar un bez nopļautās zāles savākšanas, ar un bez gadu gaitā uzkrātās kūlas novākšanas u.c. darbus. Katru gadu tiks dokumentētas sugu daudzveidības atjaunošanās sekmes un gūtās atziņas iestrādātas dzīvotņu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijās.
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
       Kaņiera piekrastes purviņš 2013. gada vasarā.                           Kaņiera piekrastes purviņš 2013. gada rudenī.





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.