LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2013-08-12
Noris jūras piekrastes teritoriju apsekošana.
 
Vasaras mēnešos piekrastes biotopu grupā galvenā uzmanība tiek veltīta pelēkajām kāpām – biotopam, kas ir cieši saistīts ar kultūrainavu un cilvēka darbību.  Projekta piekrastes biotopu galvenā eksperte Brigita Laime kopā ar citiem nozares speciālistiem devusies uz vairākām piekrastes teritorijām, lai apzinātu šo teritoriju pašreizējo stāvokli, tajās sastopamās dabas vērtības, kā arī nolemtu, kādas apsaimniekošanas metodes pielietot katrā vietā.
 
Jau izsenis vietējie iedzīvotāji ir ietekmējuši kāpu teritoriju attīstību, tajās iekopjot nelielus sakņu dārzus, izveidojot aļģu žāvēšanas vietas un citādi saimniekojot.  Šāda cilvēka darbība ilgstoši sekmējusi atklātas ainavas veidošanos pelēko kāpu teritorijās. Saimnieciskajai darbībai samazinoties, kāpas aizaug, tāpēc ir aktuāls jautājums - kā, cilvēka darbībai mainoties, tomēr saglabāt skaistu,atklātu ainavu? Projekta ietvaros notikušajās piekrastes darba grupas diskusijās un izbraukumos atklājies, ka vairums ekspertu uzskata - ir ļoti svarīgi saglabāt kultūrvēsturisko piekrastes ainavu - gan tās gleznainuma, gan bioloģiskās daudzveidības un rekreācijas resursu dēļ. 
 
Eksperti ir apsekojuši dabas liegumu "Užava", lai apzinātu tā pašreizejo stāvokli un vienotos par tajā veicamajiem apsaimniekošanas pasākumiem. Šī teritorija, dažkārt dēvēta par "tuksnešainajām" kāpām, ir ļoti oļaina un sausa. Tomēr par spīti šiem grūtajiem augšanas apstākļiem, arī šīs "tuksnešainās" kāpas, iedzīvotāju saimnieciskajai darbībai tajās izzūdot, sāk aizaugt. Tāpēc projektā paredzēts izlases kārtā izcirst šajās kāpās blīvāk aizaugušās vietas, lai saglabātu gan ainavas ziņā skaistākās, gan dzīvo organismu daudzveidībā nozīmīgākās vietas. Apsaimniekošanas darbi Užavā tiks uzsākti jau šogad.

Vairākkārt apsekots arī
dabas liegums "Ovīši", kur jūrmalas kāpas ar sausiem skujkoku mežiem mijas ar slapjām starpkāpu ieplakām. Arī starpkāpu ieplaku izveidošanos ir ietekmējusi cilvēku darbība - piemēram, kāpās iebraukti ceļi sekmējuši atklātu un bioloģiski nozīmīgu vietu izveidošanos. Tomēr apsekojot šīs teritorijas, konstatēts, ka starpkāpas ir aizaugušas ar bērziem un alkšņiem. Par apsaimniekošanas darbiem starpkāpu ieplakās eksperti vēl diskutē - jānolemj, vai un kādos apmēros teritorijas izcirst, lai apsaimniekošanas rezultātus būtu iespējams uzturēt arī ilgtermiņā. 
 
Fotogalerija.    Jūras piekrastes apsekošanas 2013. gada vasarā
 
 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.