Projekta notikumi

2013-07-30
Tiek dokumentēts purvu biotopu un sugu pašreizējais stāvoklis.
 
2013. gadā projekta ietvaros uzsākta koku un krūmu izciršana vairākos kaļķainos zāļu purvos, kā arī paralēli tiek veikts veģetācijas monitorings parauglaukumos. Tas nozīmē, ka katrā projektā paredzētajā apsaimniekošanas vietā tiek rūpīgi aprakstīts tās stāvoklis pirms apsaimniekošanas, uzskaitītas sastopamās sugas un novērtēts to segums. Tas vairāku gadu laikā ļaus novērtēt apsaimniekošanas efektivitāti un tās rezultātus, kā arī izvēlēties piemērotākās metodes dažādiem apstākļiem.
 
Lielākajā daļā apsaimniekošanas vietu - Ķemeru nacionālajā parkā, Gaujas nacionālajā parkā un Slīteres nacionālajā parkā - jau izveidoti monitoringa parauglaukumi, kas tiks salīdzināti ar apsaimniekotajām vietām, tādējādi izvērtētējot pielietoto apsaimniekošanas metožu efektivitāti. Pirms plašāka mēroga apsaimniekošanas darbu uzsākšanas projekta purvu eksperte Agnese Priede pašlaik veic eksperimentālus darbus, lai noskaidrotu, kādas metodes pielietot darbā ar ekspansīvajām sugām - niedrēm un zilgano molīniju. 
 
 
Natura 2000 teritorija "Dubļukrogs". Šis attēls ilustrē situāciju, kāda pašlaik novērojama lielākajā daļā Latvijas kaļķaino zāļu purvu (ES nozīmes biotops 7230 Kaļķaini zāļu purvi). Agrāk tie tika izmantoti kā pļavas, kā arī tika ekstensīvi noganīti, bet mūsdienās gan meliorācijas, gan neapsaimniekošanas ietekmē tie pastiprināti aizaug ar krūmiem, kokiem un niedrēm. 

 
 
 
  
 

Rakšu avoksnāju purvs Gaujas nacionālajā parkā. viena no projekta eksperimentālās apsaimniekošanas vietām (ES nozīmes biotops 7160 Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji). Raksturīga avoksnāju purva aizaugšana ar krūmiem, kokiem, niedrēm, kā arī purvā darbojas bebrs, kura ietekme uz biotopa stāvokli ir diskutabla. Šeit jau 2013. gadā paredzēta koku, krūmu izciršana un niedru pļaušana (atkārtoti 2014. gadā).
 
 
 
  
 
 
Kaļķains zāļu purvs Kaņiera krastā - viena no projekta apsaimniekošanas vietām. Kaļķaino zāļu purvu aizaugšana ar krūmiem, kā arī ekspansīvas sugas – zilganās molīnijas izplatīšanās vērojama daudzās šī biotopa atradnēs. 

 
 
 
 
 
      
 

Raganu purvs
Ķemeru nacionālajā parkā. Aizaugšana ar niedrēm un krūmiem zāļu un pārejas purvos ir viena no raksturīgākajām šo biotopu degradācijas pazīmēm – gan nosusināšanas, gan neapsaimniekošanas ietekmē.


 
 
 
 
 
 
  
Raganu purvs Ķemeru nacionālajā parkā. Nosusināšanas ietekmē augstie purvi pastiprināti aizaug ar priedēm, purva bērziem un blīvām sīkkrūmu audzēm, kā arī samazinās sfagnu – galveno purva kūdras "audzētāju" - īpatsvars.

  
 
 
 
 
 


 

Atklātas avoksnainas, mitras pļavas, kas atbilst avoksnāju biotopiem, agrāk apsaimniekotas kā pļavas vai ekstensīvi noganītas. Mūsdienās tās lielākoties ir pamestas, kā rezultātā aizaug ar kokaugiem un niedrēm, tādējādi samazinot gaismas pieejamību, radot konkurenci pret vides apstākļiem prasīgākām, retām sugām.




 
 
 
 



 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.