Projekta notikumi
2016-07-25
Semināri par vienotu skatījumu bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanā.
Laikā kad pļavās un ganībās augi steidz raisīt ziedus un briedināt sēklas, projekts “NAT-PROGRAMME” organizēja divus starpinstitucionālus seminārus ""Bioloģiskās daudzveidības ieviešana zālājos" - līdzšinējā pieredze un nākotnes perspektīvas". Semināri norisinājās Ķemeros un Bebrenē, attiecīgi 11. un 12. Jūlijā, un bez Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem un zālāju ekspertiem, pulcēja vairākus desmitus Zemkopības ministrijas (ZM), Lauku atbalsta dienesta pārstāvjus (LAD) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistus.
Semināru atklāšanā “NAT-PROGRAMME” projekta vadītājs Juris Jātnieks atzīmēja: “Pateicoties tam, ka esam iesaistījuši citu ministriju speciālistus, zemkopības un dabas nozare ir vienotas skatījumā uz bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos un savstarpēji sadarbojoties, savā darbā izmantojam viens otra paveikto.”
Semināra aktualitāte ir īpaša, ja atceramies, ka šogad ir mainījušies nosacījumi atbalsta saņemšanai par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos (BVZ). Izmaiņas ir vērstas lai uzturētu atbalsta saņēmēju ilgtermiņa saistības un, lai no rīcībkontrolētas pieejas atbalsta maksājumos pārietu uz rezultātkontrolētu pieeju. Citiem vārdiem sakot – lai pļavu un ganību apsaimniekotājs būtu ieinteresēts daudzveidībā sevis pārraudzītajos īpašumos ,un pats spētu atpazīt savu zālāju vērtības, ne tikai “akli“ pļautu, ”pēc pulksteņa”. Lai to veicinātu apsaimniekotājam būs nepieciešams iziet kursu, kas ļautu tam sastādīt zālāja apsaimniekošanas plānu, tostarp saņemamais atbalsta maksājums tiks diferencēts atkarībā no zālāja novērtējuma klases.
Semināru dienaskārtībā bija konkrētu zālāju teritoriju apmeklējums dabā – Ķemeru nacionālajā parkā, kur pirms trijiem gadiem ir ticis atjaunots kaļķainu augšņu zālājs, vietā ar mainīgu mitruma režīmu. Tas nozīmē to, ka pavasaros un rudeņos daļa teritorijas pārplūst, kas ir nozīmīgi ietekmējošs faktors, ja domājam par šāda zālāja atjaunošanu un uzturēšanu. Šeit teritorija tika skatīta gan pļavu biotopu eksperta, gan LAD inspektora acīm - lai kalibrētu vienotu redzējumu par zālāja vērtībām un ražības klašu noteikšanu pēc zālāja atjaunošanas.
Periodiski applūstoša teritorija tika skatīta arī Bebrenē, Dvietes palienes pļavās, kur arī ir veikti atjaunošanas darbi, savukārt teritorija te tiek uzturēta noganot. Šeit īpaši tik skarts jautājums par zālāja uzturēšanas novērtējuma kontroli un tās termiņiem, jo zālāju noganot , tā patieso stāvokli var redzēt nākamā gada veģetācijas perioda sākumā, jo ziemā,t.s. lielie savvaļas zālēdāji intensīvi ganās teritorijās, kas tiem nav interesantas vasarā. Vairāk par semināra skartajiem jautājumiem; zālāju iedalījuma klasēm, prasībām apsaimniekotājiem, līdzšinējo pieredzi un izmaiņām situācijā sākot ar šo gadu , iespējams uzzināt ielūkojoties seminārā izmantotajos materiālos.
Semināra prezentācijas skatāmas: ŠEIT
Semināra fotogalerija: ŠEIT
Pateicība par ieinteresētību un ieguldīto darbu izsakāma visiem semināra dalībniekiem, bet jo īpaši - Guntai Bārai, ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta pārstāvei, personiski.