LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2016-04-20
Kurzemes pašvaldības iepazīt kāpu apsaimniekošanas risinājumus
 Divas dienas, Dabas lieguma “Ziemupe” teritorijā, pulcējās Dabas aizsardzības pārvaldes un Kurzemes piekrastes pašvaldību pārstāvji. Tikšanās mērķis bija diskutēt par piekrastes attīstības teorētiskajiem aspektiem, kā arī iepazīties ar biotopu apsaimniekošanas praksi, kura aprobēta, izstrādājot biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīnijas projekta “NAT-PROGRAMME” ietvaros.
 
14. un 15. aprīļa seminārs, kas norisinājās Pāvilostas novadā, Ziemupē, pulcēja 30 dalībnieku, kas pārstāvēja piekrastes pašvaldības – Tārgales un Vērgales pagastu, Liepājas pilsētas, Engures un Mērsraga pašvaldību pārstāvjus – projektu iniciatorus un veicējus, vides speciālistus un teritorijas plānotājus. Semināra gaitā tika skartās divas lielas tēmas – piekrastes teritorijas izmantošanas aspekti un praktiski veicamais, lai uzturētu rekreācijas resursus jūras piekrastē.
Piekrastes attīstības un apsaimniekošanas aktualitāte
 
Semināra aktualitāte saistāma gan ar Zemes pārvaldības likuma izmaiņām, gan ar NAT-PROGRAMME projektā izstrādātajām piekrastes dzīvotņu apsaimniekošanas vadlīnijām. Sākot no 2016. gada- pašvaldības ir atbildīgas par jūras piekrastes joslas, kas ir to valdījumā, apsaimniekošanu. Šīs platības ir ar nozīmīgu un ilgtspējīgu ekonomisku pienesumu, jo svarīgas sabiedrības rekreācijas un ar to saistītās tūrisma infrastruktūras attīstībā.
 
Semināra dalībnieku sniegtā informācija apstiprināja, ka interese un vajadzības izmantot jūras piekrasti arvien pieaug, bet pārmaiņas piekrastes biotopos strauji samazina pakalpojumu kvalitāti: kāpas aizaug gan dabiskā veidā, gan “pateicoties” arī savulaik neapdomīgi veiktiem stādījumiem ar svešzemju sugām. Iespējams risinājums ir veicināt piekrastes dabisko vērtību attīstību un atjaunošanu, lai nodrošinātu atpūtas un izziņas tūrisma iespēju jūras piekrastē. Tomēr, piekrastes daudzfunkcionālais raksturs izvirza virkni jautājumu saistībā ar kāpu biotopu aizsardzību un apsaimniekošanu.
 
Kāpu attīstība, to dabiskums un citi izaicinājumi
Jūras piekraste īpaši uztverama kā kompleksa sistēma, kurā notiek dinamiski procesi. Priekšnosacījums dabiskai jūras piekrastes attīstībai un līdz ar to bioloģiskās daudzveidības iespējai ir dažādi traucējumi – vējš un tā izraisītā smilšu pārpūšana, viļņu radītie jūras krasta pārveidojumi un procesi. Kopā ar cilvēka saimniecisko darbību, kas kultūrvēsturiski ir bijusi saistīta ar jūras piekrasti – zvejniecību un lopu ganīšanu – tas ir bijis garants atklātas ainavas un dabas pastāvēšanai, kuru nepieciešams uzturēt mūsdienās.
 
Ir virkne izaicinājumu ar kuriem, plānojot piekrastes attīstību, jāsaskaras, tostarp:
- mainoties saimniekošanas un dzīves stila praksei – ir izmainījusies teritoriju izmantošana un bioloģiskā daudzveidība. Problēma ir agrāk atklāto piekrastes teritoriju izzušana – gan pārvēršoties par apbūvētām teritorijām, gan apmežojoties..
- Jūras ģeomorfoloģiskie procesi ir piekrastes vides veidošanās pamatā. Nepareizi un nepārdomāti būvējot ostas, molus, padziļinot upju grīvas un izgāžot jūrā izsmelto grunti- iespējams izraisīt neatgriezeniskas sekas, kuru iznākums nav paredzēts.
 
Jūras piekrastē, Kurzemē, ir virkne teritoriju, kur redzams šādu neparedzētu seku rezultāts – rodas smilšu deficīts un piekraste tiek pastiprināti noskalota, nostiprinātās vēja nepārpūstās kāpas strauji aizaug, izplatās agresīvas svešzemju sugas, kas negatīvi ietekmē gan reto un aizsargājamo sugu dzīves telpu, gan teritorijas izmantojumu rekreācijai.
Tāpēc dabas aizsardzības pasākumu klāstā sen nav runa par ierobežojošu aizsardzību, bet aktīvu darbību - apsaimniekošanu un atjaunošanu.
 
Kas tika runāts starp kāpām?
 
Semināra dalībnieki lielāko daļu atvēlētā laika pavadīja dabā, kur projekta “NAT-PROGRAMME” jūras piekrastes vadlīniju izstrādes darba grupas vadītājas Brigitas Laimes vadībā, iepazina projekta ietvaros paveikto kāpu biotopu atjaunošanā. Dabā tika apskatītas pelēkās kāpas, priekškāpas un citi Eiropas nozīmes aizsargājamie jūras piekrastes biotopi. Te aizvadītajos gados tikusi veikta gan agresīvo svešo sugu ierobežošana priekškāpās, gan pelēko kāpu attīrīšana no priežu apauguma.
 
Tveroties no jūras vēja starpkāpu ieplakā, semināra dalībnieki atkārtoja, kas ir tie faktori, kas apdraud Eiropā aizsargājamos biotopus jūras piekrastē. Pelēkās kāpas ir tikušas apmežotas un aizaugšana ar mežu turpinās. Aizsargājamajos biotopos izplatās svešas un agresīvas sugas (krokainā roze, vārpainā korinte, pabērzu smilsērkšķis un citas), kas aizstāj vietējo augāju. Nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ samazinās aizsargājamā biotopa platība.
Diskutētie jautājumi - vai parastās priedes vietā vēlamies redzēt kalnu priedi, vai visas kārklu sugas ir vienādi ierobežojamas, vai kāpām nepieciešama aparšana, vai nepieciešami stādījumi visur, kur ir nenostiprinājusies smilts, ja izvēlamies nostiprināt piekškāpas – kādas metodes izmantojam?
 
Ziemupes jūrmalā tika apskatīti parauglaukumi, kuros veikti agresīvās svešzemju sugas – krokainās rozes - ierobežošanas darbi. Jāatzīst, ka augu aizsardzības speciālistu veiktais darbs, izmantojot herbicīdus, ir vainagojies ar panākumiem. Selektīvi apstrādātās krokainās rozes audzes ir iznīkušas uz neatgriešanos un to vietā dīgst aizsargājamās, jūrmalas dedestiņas, pūkainā plostbārža, čemuru mauragas un citu ar kāpām saistītu augu dzinumi.
 
Semināra otrā diena pagāja Pavilostas pelēkajā kāpā, iepazīstot Dabas aizsardzības pārvaldes veiktos apsaimniekošanas darbus – priežu apauguma mazināšanu un veiktā ietekmi uz kāpas augāja struktūru un aizsargājamo sugu dzīvotnēm.
 
Vai viegli plānot piekrastē?
Pie sarunu galda runājot par apsaimniekošanas un infrastruktūras projektu formālās un praktiskās ieviešanas stūrakmeņiem semināra dalībnieku diskusijā lielu pienesumu sniedza “Grupas 93” pārstāves M. Nikmanes komentāri un skatījums uz plānošanas sistēmu, un ar to saistīto piekrastes pašvaldību pieteikto projektu realizācijas gaitu.
Tika norādīts gan uz neviennozīmīgo situāciju, kas veidojas starp teritoriju attīstību plāniem, to funkcionālajiem zonējumiem un pieļaujamo izmantošanu, gan citiem izaicinājumiem, kas saistās ar projektu iniciāciju - vietas izvēles stadiju un pieteikumu pamatojumu.
Te pašvaldību pārstāvjiem, iespējams, nozīmīgākā atziņa bija tā, ka krasta kāpu aizsargjosla nenozīmē to, ka “neko nav iespējams darīt” un ieplānot. Līdz galam neizprasta un neizmantota iespēja ir izstrādāt tematiskos plānojumus piekrastei.
 
Tikšanās secinājumi
Piekrastes daudzfunkcionālais raksturs nosaka aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu kopumu.
Apsaimniekošanā un aizsardzībā būtiska nozīme ir teritorijas plānošanai dažādos līmeņos un šo plānojumu realizēšanai.
Ir straujas, izsvērtas darbības nepieciešamība piekrastes uzturēšanas pasākumiem, lai pēc desmitgades nenāktos atzīt, ka kāpu biotopi ir izzuduši vai stipri degradēti, un to vispārējai atjaunošanai ir nepieciešami ārkārtīgi lieli līdzekļi.
Krasta kāpu aizsargjosla nav nepārvarams šķērslis, lai iniciētu un realizētu infrastruktūras attīstības un piekrastes apsaimniekošanas projektus.
Plānojot biotopu aizsardzību, svarīgi saprast piekrastes vēsturisko attīstību, prast novērtēt situāciju šodien un prognozēt attīstību nākotnē.
Iespējams risinājums ierobežotajai administratīvajai kapacitātei un ilgajai saskaņojumu gaitai ir lieli, apvienoti piekrastes infrastruktūras attīstības un apsaimniekošanas projekti, kas tiek pieteikti pašvaldībām savā starpā kooperējoties.
 
Tiksimies piekrastē!
“NAT-PROGRAMME” projekta komandas vadībā un ar aktīvu dalībnieku iesaistīšanos tika aizvadīts interesants, radošs un informatīvs seminārs, kas deva ieguldījumu gan “apsaimniekošanas gudrībās” - piekrastes biotopu aizsardzības vadlīniju izpratnē, gan turpmākajā darbā pie attīstības projektu ierosināšanas un realizācijas.
Semināra izskaņā klātesošie vienojās, ka nepieciešams uzsākto sadarbību turpināt, tiekoties kādā no piekrastes pašvaldībām lai apskatītu konkrētus apsaimniekošanas un infrastruktūras attīstības projektus. 
 
 
 
Semināra prezentācijas: 
 
Semināra fotogalerija skatāma ŠEIT
 
 
 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.