Projekta notikumi
2016-01-07
Atskats uz saldūdeņu biotopu aizsardzības vadlīniju darba grupas noslēguma semināru
Šā gada 5. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpās, Rīgā, norisinājās noslēdzošais saldūdeņu biotopu grupas aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīniju izstrādes seminārs. Seminārs pulcēja pārstāvjus gan no zinātniskajām un izglītības institūcijām, gan valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām.
Sanāksmes darba kārtībā “NAT-PROGRAMME” saldūdeņu eksperts Andris Urtāns klātesošos iepazīstināja ar pārskatu par vadlīnijās ieteiktajiem risinājumiem katram Eiropas nozīmes aizsargājamajam saldūdeņu biotopu veidam. Savukārt biedrības “Ūdensaina” pārstāve L.Urtāne piedāvāja pārskatu par ūdenstilpju sistēmiskajiem principiem un skatījumu uz izstrādāto vadlīniju izmantojumu saistībā ar ūdensobjektu apsaimniekošanas plānošanu.
Semināra diskusiju daļu atklāja biedrības “Latvijas ezeri” pārstāvis J.Sprūds, uzsverot, ka upju un ezeru ūdens kvalitātes nodrošināšanai svarīgākais ir novērst piesārnojuma avotus –biogēno piesārņojumu – fosfora un slāpekļa savienojumus saturošus, neattīrītus ūdeņus no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, no lauksaimniecības un meliorācijas grāvjiem. Līdztekus konkrētiem labojumiem un diskusijām par atsevišķu apsaimniekošanas metožu pielietojumu ūdeņu biotopu apsaimniekošanā, nevalstisko organizāciju pārstāvji diskusiju laikā vairākkārtīgi uzsvēra nepieciešamību pēc lielākas “kopējas ainas ” uzsvēruma vadlīniju tekstā un apsaimniekošanas ieteikumos, norādot, ka lokāla apsaimniekošana bez piesārņojuma ceļu izpētes un piesārņojuma avotu analīzes, nesniegs vēlamo rezultātu.
Šāds skatījums ir nenoliedzami patiess, jo upes un ezeri ir atvērtas sistēmas objekti, kas ķīmiskos elementus savāc un akumulē visa sateces baseina ietvaros, savukārt ūdenstilpju ūdens kvalitāte ir arī sugu un biotopu pastāvēšanas komponente.
Tomēr A.Urtāns pamatoti atgādināja par biotopu vadlīniju satura ierobežojumiem. Kā piemēru ūdeņu tēmas ietilpībai viņš minēja to, ka ar ūdeņu struktūrdirektīvu saistās vēl divpadsmit citas direktīvas, norādot, ka visaptverošu principu pārskaitījums un sistēmas ietekmju apsekojums un izpēte par biogēnā piesārņojuma kustību , iziet tālu ārpus konkrēto apsaimniekošanas vadlīniju izstrādes mērogiem un mērķa.
Šāds tvērums sasaucās vel ar virkni diskusijas izteikumu, kas gan ietekmē ūdeņu biotopu kvalitāti un dzīvesciklu, tomēr pārsniedz konkrēto vadlīniju līmeni - pieskaroties valsts politikai vides un zemkopības jomas sadures punktos – piemēram “Latvijas dabas fonda” pārstāves L.Enģeles aizskartajā tematā par meliorācijas darbu tehniskajiem noteikumiem, to kontroli un izpratnes līmeni meliorācijas darbu veikšanā.
Vadlīnīju praktiskajai pusei noderīga bija biedrības “Latvijas Makšķernieku asociācija “ pārstāvja A.Birkova sniegtais foto pārskats, kas klātesošos iepazīstināja ar Zviedrijas pieredzi zivju migrācijas ceļu izbūvē.
Dalībnieku sagatavotie un izteiktie konstruktīvie labojumi un precizējumi tiks izmantoti, lai veiktu beidzamās izmaiņas vadlīniju saturā. Ar Eiropas nozīmes aizsargājamo saldūdeņu biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijās ietvertajiem risinājumiem un metodēm apsaimniekotājus-praktiķus plānots iepazīstināt reģionālos semināros 2016.gadā.
Pateicamies sanāksmes dalībniekiem par ieinteresētību un ieguldīto darbu!
Semināra prezentācijas:
- A. Urtāns "Pārskats par līdzšinējo ūdeņu biotopu apsaimniekošanu Natura 2000 un Vadlīnijās ietvertajiem risinājumiem" (
7.02 MB) - L. Urtāne "Vadlīniju izmantošana ūdensobjektu apsaimniekošanas plānošanai ( 2.5 MB)
Semināra fotogalerija skatāma ŠEIT