LAT | ENG
Trešdiena, 2022.gada 06. jūlijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Projekta notikumi

2015-11-04
Ķemeros tiekas pļavu apsaimniekošanā ieinteresētie
 
  2015. gada 29. oktobrī Ķemeru Nacionālajā parkā pulcējās dabisko zālāju apsaimniekošanas un atjaunošanas interesenti – vairāk nekā 40 nevalstisko organizāciju un valsts institūciju pārstāvji, pļavu un ganību apsaimniekotāji, lai piedalītos projekta “NAT-PROGRAMME” organizētā seminārā par dabisko zālāju apsaimniekošanu.
 
Tikšanās mērķis bija iepazīties ar labākajām zālāju uzturēšanas un atjaunošanas metodēm, kas iestrādātas topošajās zālāju apsaimniekošanas vadlīnijās, tostarp, apzināt vadlīniju sasaisti ar Valsts agro politikas nostādnēm un ES maksājumu kārtību.
 
Semināra pirmajā daļā tika pārrunāti dabisko zālāju daudzveidības un kvalitātes uzturēšanas un atjaunošanas principi, apskatot aspektus dabā – Dunduru pļavās, Slampes pusē.
Dalībniekiem apmeklējot savvaļas zirgu ganības un novērtējot zālāju kvalitātes izmaiņas, par teritorijas attīstības un apsaimniekošanas vēsturi stāstīja gan projekta “HYDROPLAN” koordinators Jānis Ķuze, gan Ķemeru nacionālā parka fonda vadītājs un pļavu apsaimniekotājs Andis Liepa.
 
Ivans Šiškins. Lietus ozolu mežā (1891)Par to, kā zemkopība laika ritumā ir radījusi parkveida pļavu biotopus, vēstīja eksperts Viesturs Lārmanis. Atgādinot par ainavas veidošanas principiem un galvenajām apsaimniekošanas metodēm pļavās un ganībās, īpaši tika uzsvērta zālāju biotopu apsaimniekošanas ilglaicīguma un vecu, lielu dimensiju koku nepieciešamība parkveida zālāju biotopos
 
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta pārstāve Gunta Bāra dalījās ar zemkopības nozaresredzējumu BVZ uzturēšanā un sasaiti ar topošajām apsaimniekošanas vadlīnijām.  Lai nodrošinātu izpratni par BVZ atbalsta maksājumu bioloģiski daudzveidīgo zālāju uzturēšanai būtību - 2016. gadā, LAD plāno organizēt apmācības ”Zālāju biotopu apsaimniekošanas metodes”, kuru mērķis ir sagatavot zālāju agrovides plāna īstenotājus. Plāna esamība kļūšot par obligātu prasību nākamajos plānošanas periodos. Zālāju apsaimniekošanas plānā tikšot noteikti dabas vides kvalitātes rādītāji - katras saimniecības un konkrētas teritorijas līmenī.
 
Projekta “NAT-PROGRAMME” zālāju darba grupas vadītāja, eksperte Solvita Rūsiņa klātesošos iepazīstināja ar jaunākajiem papildinājumiem un izmaiņām zālāju apsaimniekošanas vadlīniju saturā un struktūrā. Pievēršoties vadlīniju plānotajai izmantošanai  un dabisko zālāju apsaimniekošanas un atjaunošanas darbību piemēriem, tika uzsvērts, ka nepieciešams sabalansēt botānisko un ornitoloģisko vērtību aizsardzību zālājos - rodot optimumu bezmugurkaulnieku daudzveidībā. Nepieciešams vairāk dažādu ekoloģisko nišu. Lai šo mērķi sasniegtu - jāvērš uzmanību uz tādiem raksturojošiem lielumiem, kā ekspansīvu sugu, mikroreljefa u.c. faktoru īpatsvaram zālājā.
 
Galvenais sanāksmes secinājums, kas atklājās runātāju teiktajā - Zālājs IR jāapsaimnieko, jo bez atbilstošas saimnieciskas darbības zālājs iet bojā. Labākos paņēmienus dabisko zālāju uzturēšanā un atjaunošanā iespējams smelties topošajās apsaimniekošanas vadlīnijās.  Atgādinam, ka ieteikumus un komentārus satura un struktūras uzlabojumiem, gaidām visu Novembra mēnesi.
 
Semināra prezentācijas: 
 
 
 
Semināra fotogalerija skatāma ŠEIT 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.