Projekta notikumi

2015-10-01
Kā palīdzēt tārtiņam un akmeņlauzītei?
 
 2015. gada 29. septembrī NAT-PROGRAMME projekta organizēts seminārs-diskusija „Purvu biotopu atjaunošana: pieredze un risinājumi Latvijai” pulcināja gandrīz 40 sugu un biotopu ekspertu un praktiķu, lai apspriestu purvu biotopu atjaunošanā pielietojamus risinājumus. Semināra mērķis bija apmeklēt vairākus purvus, kuros veikta purva biotopu atjaunošana vai notikusi cita veida apsaimniekošana un apspriest redzēto no dažādiem viedokļiem. Diskutējot un daloties pieredzē, vēlējāmies rast labākās metodes, ko iestrādāt topošajās purva biotopu atjaunošanas vadlīnijās. Semināra uzsvars bija meklēt un rast praktiski pielietojamus risinājumus.
 
Pasākuma ietvaros dalībnieki apmeklēja Skalu purvu Augstrozes apkārtnē, kur veikta priežu apauguma izciršana 5 ha platībā augstajā purvā, lai uzlabotu augsto purva klajumu putniem (purva tilbītei, dzeltenajam tārtiņam) piemērotu dzīvotni. Ar veiktajiem apsaimniekošanas darbiem iepazīstināja AS „Latvijas valsts meži” eksperts Mārtiņš Kalniņš. Diskusijas dalībnieki spraigā domu apmaiņā pauda dažādus viedokļus, taču kopumā paveiktais tika vērtēts atzinīgi. Tika ieteikti dažādi alternatīvi risinājumi (izcirsto priežu izvākšana, dedzināšana), kā arī vērtēta šāda rakstura apsaimniekošanas veikšanas vai neveikšanas ietekme uz purva putniem un purva ekosistēmu kopumā.
 
Nākamais apmeklējuma objekts bija Vārnēnu (Ķiguļu) purvs, kurā > 80 ha platībā pirms 40-50 gadiem iegūta pakaišu kūdra, taču purvu neizstrādājot līdz galam. Apmēram 20. gs. 70. gados purvs pamests dabiskai aizaugšanai, neveicot rekultivāciju. Meliorācijas sistēma joprojām funkcionē. Nelielā mitrā ieplakā, iespējams, agrākajā purva lāmā, ieviesušies sfagni un izveidojies augstajam purvam līdzīgs augājs, taču pārējā purvā dominē virši, makstainā spilve, kā arī izveidojies priežu apaugums, kas liecina par izteiktu susināšanas ietekmi. Daļā purva darbojas zemnieku saimniecība, kas nodarbojas ar lielogu dzērveņu audzēšanu. Semināra dalībnieki purva īpašnieka Aivara Eglīša vadībā varēja iepazīt purvu un dzērveņu audzēšanu, kas pašlaik Latvijā ir viens no plašāk pielietotajiem purva rekultivācijas jeb pēcizmantošanas veidiem, kā arī īpašnieka skatījumā piemērota metode CO2 emisiju mazināšanai no mineralizētas kūdras. Tāpat tika diskutēts par citu purva rekultivācijas veidu pielietojumu dažādās situācijās, t. sk. purva renaturalizāciju un izdevušās renaturalizācijas indikatoriem, purva biotopu interpretāciju līdzīgās vietās un citiem jautājumiem.
 
Visbeidzot semināra dalībnieki apmeklēja vienu no NAT-PROGRAMME projektā eksperimentāli apsaimniekotajām teritorijām – nelielu avotu purvu pie Cēsīm. Tur 2013. gadā izcirsts krūmu un koku apaugums, to izvācot no teritorijas. Pēc tam divus gadus pēc kārtas pļautas niedres, savācot nopļauto. Apspriežot šādu vietu apsaimniekošanas mērķus, praktiskās apsaimniekošanas aspektus un iespējamās citas apsaimniekošanas metodes, klātesošie atzina, ka šāds risinājums pielietojams arī līdzīgās situācijās Latvijā, kur krūmu un niedru ekspansija var veicināt retu augu sugu izzušanu. Turpinot aizsākto augāja monitoringu un vērtējot izmaiņas, būs iespējams sniegt dziļāku pamatojumu, lai pamatotu līdzīgas apsaimniekošanas nepieciešamību arī citos avotu un zāļu purvos Latvijā.
 
NAT-PROGRAMME projekta komanda izsaka pateicību visiem, kuri dalījās apsaimniekošanas pieredzē, īpaši Mārtiņam Kalniņam un Aivaram Eglītim, kā arī visiem, kas pauda viedokļus, vērtējumus un deva ieteikumus turpmākiem darbiem purvu biotopu atjaunošanā. Diskusijās gūtās atziņas tiks ņemtas vērā purva biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijās. 
 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.