Projekta notikumi

2015-08-08
Atskats uz semināru par dabas vērtībām osu mežos.
 
5.augustā Rāznas nacionālajā parkā, Andrupenē,  NAT-PROGRAMME projekta organizētajā seminārā kuplā skaitā pulcējās  novada pamatskolu skolotāji, Valsts meža dienesta, Latvijas valsts mežu, Dabas aizsardzības pārvaldes, Rēzeknes augstskolas pārstāvji un citi interesenti, lai uzzinātu, kas tie tādi osi ir.
Zīmīgi, ka seminārs notika muzejā „Andrupenes lauku sēta”, kas izvietojies uz iespaidīgā Andrupenes osa muguras.
 
Ledāju veidotās formas
 
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Vitālijs Zelčs garā un saistošā lekcijā iepazīstināja klausītājus ar daudzveidīgajiem procesiem, kas norisinājušies 13,5-17 tūkstošu gadu senā vēsturē. Ledāju kustības, kušanas, atkāpšanās procesos ir veidojušās mūsdienās redzamās zemes formas, ko saucam par osiem jeb eskeriem.
Bija interesanti uzzināt, ka garākie osi pasaulē atrodas Kanādā, stiepjoties pat 800 km garumā. Arī Latvijā, iespējams, osu ir daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, un garākās rindas stiepjas ~48 km (grēdu rinda, iekļaujot zemledāja iegultnes un deltas). Pēdējos gados, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, pasaulē ir noticis „osu atklāšanas bums”, uzsvēra V.Zelčs, jo osu identificēšanā ir svarīgi saprast to veidošanās apstākļus.
Profesors lielu daļu lekcijas veltīja šim tematam: ledāju plaisas, tuneļi, atdzišana, saspiešana, piesalšana, ūdens plūsmas,  turbulences, iežu sastāvs, caurlaidība, ledājos iekļautais materiāls un daudzi citi apstākļi – modelējot tos, var izprast kādi osi  - augsti, stāvi, lēzeni, šaurām vai platām mugurām, ir veidojušies konkrētā vietā. Lektors uzsvēra, ka pašreiz jaunie LIDAR dati dos lielāku ieguldījumu osu interpretācijai Latvijā.
 
Lakstaugu bagātība priežu mežā
 
Savukārt Sandras Ikaunieces, meža ekspertes, lekcija bija veltīta izcilajām dabas vērtībām, kas sastopamas osos ar karbonātiskiem iežiem, uz kuriem aug lakstaugu sugām bagāts priežu mežs.
Ruiša pūķgalves, zāļlapu smiltenītes, šaurlapu lakača, smiltāju esparsetes, meža silpurenes, smiltāju neļķes un daudzu citu augu sugu izdzīvošana ir atkarīga no vairākiem apstākļiem, kurus noraksturoja eksperte. Tā ir gaisma, skrajš mežs, vietām atklāta augsne, kur augu sēklām iesēties. Lektore uzsvēra, ka pašreiz osu mežos veidojas biezs nobiru un sūnu slānis, kā arī ir nepietiekami gaismas apstākļi biezās paaugas un pameža dēļ. Egļu skujas sadaloties paskābina augsni, labi aug mētras un sūnas, bet izzūd osu mežiem raksturīgie lakstaugi.   
 
 
Ruiša pūķgalve (Dracocephalum ruyshiana L.)                    Ruiša pūķgalves sēklu stadija
 
 
Kā atjaunot dzīvotnes uz osiem? 
 
S.Ikauniece dalībniekus iepazīstināja ar vairākām dzīvotnes atjaunošanas metodēm, kuras varētu veicināt izzūdošo sugu un retā biotopa saglabāšanu. Eksperte pastāstīja par dažādiem pasākumiem Latvijā, kad veikta egļu izvākšana, lazdu izciršana osu mežā, kā arī  projekta ietvaros veiktiem eksperimentāliem mēģinājumiem noņemt sūnas un nobiras, tās nokasot ar grābekli. Vai ar to pietiek? Izrādās šie, galvenokārt ar roku darbu veiktie paņēmieni, ir resursus patērējoši-dārgi.
Semināra noslēgumā klātesošie tika iepazīstināti ar osu mežu atjaunošanas efektīvāko paņēmienu, ko piekopj Skandināvijas valstīs – kontrolēto dedzināšanu. Sandra uzsvēra, ja mēs gribam, lai arī mūsu mazbērni priecātos par krāšņajām silpurenēm un pūķgalvēm, tad mums ir jāveic osu mežu apsaimniekošanas pasākumi, lai apturētu augsnes paskābināšanos, samazinātu nobiru slāni un apēnojumu, mērķtiecīgi organizējot zemsedzes dedzināšanu, kas nav tas pats, kas meža dedzināšana, uzsvēra eksperte (uguns netiek ielaista vainagos, priedes turpina augt).
Semināra dalībnieki dabā pārliecinājās par ekspertes teikto –lielākā pūķgalves atradne Latvijā skatāma uz Andrupenes osa, kur dažus desmit gadus atpakaļ bijis ugunsgrēks, bet blakus teritorijās veikti eksperimentāli augsnes atsegšanas darbi. Savukārt, profesors V.Zelčs semināra dalībniekus aicināja dabā atpazīt osu formas un turpināja stāstījumu par to veidošanās apstākļiem.
 
5.augusta seminārā klātesošie pauda gandarījumu par iegūtajām zināšanām aizsargājamā biotopa atpazīšanā, tā veidošanās noslēpumiem un ieskatu darbībās, kas nepieciešamas sugām bagāto osu mežu atjaunošanā. 
 
Semināra prezentācijas 
 V. Zelčs "Osi un osveida formas Latvijā" ( 8.98 MB)
 S. Ikauniece "Skujkoku meži uz osveida reljefa formām"( 4.51 MB)
 
Semināra fotogaleriju skatīt ŠEIT
 
Iepriekš publicētais: Kas ir oss un osu meži? 
 

 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.