Projekta notikumi

2015-05-19
Dabas vērtības Latgales ezeros
 
Iezīmējot maija mēneša pasākumus, kas veltīti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla NATURA 2000 un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības popularizēšanai, 13.maijā, Daugavpils Universitātē, notika NAT-PROGRAMME organizēts seminārs „Ūdenstilpju apsaimniekošanas pieredze Latgalē: mērķi un vadlīnijas”
 
Semināra ietvaros tika sniegta NAT-PROGRAMME Saldūdens biotopu eksperta Andra Urtāna prezentācija par Ezeru biotopu kvalitāti noteicošajiem faktoriem un eksperta Uvja Suško izklāsts par dabas vērtībām un to uzturēšanas priekšnosacījumiem divos īpašos ezeros – Ārdavā un Sīverā.
Semināra norises vieta – Daugavpils, nebija izvēlēta nejauši, jo Latgales novads ir visbagātākais ūdeņiem, šejienes cilvēkiem ir zināšanas un atmiņas par ezeru un to krastu tradicionālo apsaimniekošanas praksi.
 
Ezers kā ekoloģisks kopums
 
A.Urtāna stāstījums vērsa uzmanību uz aspektiem, kas nosaka atsevišķo sugu pastāvēšanu un apstākļu kopumu ezeru biotopu labvēlīga aizsardzības statusa uzturēšanā. Eksperts īpaši uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā visu organismu grupu prasības (putnu, augu, kukaiņu, zivju u.c.), to ekoloģiskās nišas, izvērtējot aizsardzības prioritātes un veicamos apsaimniekošanas pasākumus.
 
Vairākkārt tika atzīmēta mozaīkveida ainavas, koku un lakstaugu audžu struktūras nozīmība sugu dzīvesvides nodrošināšanai. Tā piemēram lielā dumpja dzīvesvides pētījumi norāda uz faktu, ka pastāvot atbilstošai niedru audžu struktūrai- šis putns spēj dzīvot daudz mazākās platībās (>2ha), kā uzskatīts iepriekš.
 
Atbilstoši veiktas apsaimniekošanas nepieciešamība attiecas arī uz zivīm. Negaidīti pamatots izskan apgalvojums, ka ūdenstilpņu krastmalu ganīšana un pļaušana iespaido līdakām labvēlīgos apstākļus. Šo zivju nārstam nepieciešamas salīdzinoši seklas vietas, kas bieži ir applūstošas piekrastes teritorijas, kas izzūdot tradicionālajiem apsaimniekošanas paņēmieniem - ganīšanai un pļaušanai, aizaug ar krūmiem un kokiem un kļūst nārstam nederīgas.
 
Ezeru apsaimniekošanas uzdevums
 
Ezeru ekosistēmas funkcionēšanas īpatnības ir tādas, ka tā ir atvērta ekosistēma, kuru ietekmē sateces baseinā notiekošais. No ģeoloģiskā viedokļa ezers ir atzīstams par īslaicīgu dabas elementu, kurš atrodas attīstībā - pakāpeniski novecojot (aizaugot).

Veicot biotopu apsaimniekošanas pasākumus ezerā un tā krastos, jāpatur prātā, ka šādas apsaimniekošanas galvenais uzdevums ir palēnināt ezera novecošanās (eitrofikācijas) procesus. Ezeru novecošanās ātrums ir proporcionāli atkarīgs no barības vielu (piem., fosfora savienojumu) daudzuma nonākšanas ūdenstilpnē. Tātad apsaimniekošanas mērķis ir samazināt barības vielu daudzumu, kas nonāk ezerā. Šādu apsaimniekošanas pasākumu kopums iespējami sadalāms triju veidu aktivitātēs:
- piesārņojuma samazinājums sateces baseinā;
- nosēdumu daudzuma ierobežojums ezerā (izsmeļot dūņas un sapropeli);
- krasta joslas atbilstoša uzturēšana.
 
Veicot darbības, kas ietekmē krasta joslu ir biežākais veids, kā vietējie iedzīvotāji un apsaimniekotāji iespaido ezeru kopējo stāvokli un biotopu kvalitāti. Svarīgi ir apzināties, ka pārdomāti veiktas, ezera kopējam stāvoklim labumu nodara pat tādas pretrunīgi vērtētas darbības kā: peldvietu ierīkošana, ūdensmalu izciršana un atbrīvošana no niedru apauguma.
 
Ezeru ekosistēmai labumu šīs darbības nesīs, ja tiks veiktas apzinoties un ievērojot ekoloģiskās likumsakarības. Tā piem., ierīkojot peldvietas jāievēro, ka pirms grants uzbēršanas jāizvāc no ezera esošais nosēdumu slānis un nedrīkstētu pieļaut mazgāšanas līdzekļu nokļūšanu ezerā. Izcērtot kokus un krūmus jāņem vērā krasta reljefu, jo atšķirīgas ir apauguma funkcijas stāvos vai lēzenos krastos. Stāvos krastos apaugums ierobežo barības vielu virzību pa krasta gradientu un nodrošina erozijas kontroli, savukārt lēzenajām ūdensmalām apaugot ar baltalksni barības vielu daudzums, kas nonāk ūdenī – tikai palielinās.
 
Tiesa, darbojoties steigā un nepārdomāti, praksē bieži redzami gadījum, kad šīs darbības vērtējamas kā rupja iejaukšanās dabā ar īslaicīgu kosmētisku efektu. Arī pastāvošās likumdošanas piemērošana neveicina ezeriem nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus.
 
Īpašie Latgales ezeri
 
Latvijas ezeri visbiežāk ir veidojušies ledāja kušanas procesu ietekmē. Tādu dziļu, skaidrūdens ezeru daudz ir „zilo ezeru zemē” - apvidū starp Krāslavu, Aglonu un Ezerniekiem. Te atrodas gan Latvijas dziļākais ezers Drīdzis, kura aizsardzībai izveidota īpaši aizsargājama dabas teritorija - dabas parks, gan unikālām, reliktām, pēcleduslaikmeta dabas vērtībām bagātie ezeri Sīvers un Ārdavs, (kuru īpašās aizsardzības statuss pagaidām nav noteikts)
 
Uvis Suško klātesošos iepazīstināja ar saviem pētījumiem Ārdavas un Sīvera ezeros. Lai arī pētnieka interešu lokā šie ezeri ir dekādes garumā, tomēr detalizēti pētījumi bija iespējami vien 2014. Gada vasarā Pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotam projektam , kura laikā dabas eksperti detalizēti izpētīja vairākas dabas teritorijas. Visinteresantākie atradumi bija Sīvera ezerā un tā apkārtnē. Te konstatēta, lielākā un bagātākā smalkās najādas atradne Pasaulē!
 
Īpašo ezeru īpašie augi
 
Mūsdienās smalkā najāda visā pasaulē zināma vairs tikai aptuveni 25 atradnēs, no kurām lielākā daļa – 13 atradnes atrodas Somijā un divas ‒ Latvijā. Pirmoreiz smalko najādu Latvijā U. Suško atklāja 2006. gadā no Sivera netālu esošajā Ārdava ezerā. Pagājušo gadu pētījumi turpināti, un suga atrasta arī Sivera ezerā. Turpat konstatēta arī otra najādu suga – lokanā najāda. Šī suga Latvijā zināma tikai deviņos ezeros, bet visā Eiropas Savienībā kopā ar Norvēģiju un Šveici tikai 102 atradnēs.
 
Ir zināms, ka vairāk kā pussimts atradņu pēdējo 100 gadu laikā ir izzudušas ezeru piesārņošanas un ekosistēmu degradācijas dēļ. Latvijā vēl 20. gadsimta vidū tā bija sastopama arī Klapiņu ezerā un Vaišļu ezerā, bet tika iznīcināta ezeru piesārņošanas dēļ, attiecīgi, 1960. gadu un 1980. gadu sākumā. Agrāk šī suga Latvijā bija sastopama daudz plašāk, par ko liecina ģeologu daudzviet atrastās šī auga sēklu subfosīlijas .
Retuma un apdraudētības dēļ abas najādu sugas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos.
Visā Sīvera ezera izpētes teritorijā konstatēti 16 Eiropas Savienības(ES) aizsargājamie biotopi. Skaita ziņā tas aptuveni trīs reizes pārsniedz blakus esošajā dabas parkā „Dridža ezers” zināmo šādu biotopu skaitu - 5 ES nozīmes biotopi.
 
Botānisko retumu krātuve
 
Pētījuma ietvaros atklājies, ka Sivers ir īsts ezeru dārgakmens. Dzidrajos, aukstajos ezera ūdeņos un ezera piekrastē atrasti arī daudzi citi floras retumi . Te atrastas 39 retas un aizsargājamas augu sugas aptuveni 1400 atradnēs. ‒ ūdens subulārija (Subularia aquatic), vienzieda krastene (Littorella uniflora), gludsporu ezerene (Isoetes lacustris), Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna), pamīšziedu daudzlape (Myriophyllum alterniflorum), rudens ūdenīte (Callitriche hermaphroditica), Lēzeļa lipare (Liparis loeselii), krustlapu drudzene (Gentiana cruciate) Konstatētas arī daudzas citas retas, aizsargājamas augu sugas un citi dabas retumi.
 
Nepasargātās vērtības
 
Diemžēl pašlaik šīs unikālās dabas vērtības nav pasargātas no iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm. Kopš pirmā atraduma 2006. Gadā Smalkajai najādai Latvijā vēl aizvien nav normatīvajos aktos noteikta īpaši aizsargājamas sugas statusa, lai gan suga atzīta par īpaši retu un apdraudētu visā Eiropas Savienībā. Tāpat abiem izcilajiem ezeriem – Siveram un Ārdavam nav nekāda likumu normās noteikta aizsardzības statusa, tādējādi šīs Eiropas un pasaules mērogā unikālās dabas teritorijas ir pakļautas iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm.
 
Uztraucošs fakts , ka jau šobrīd ir vērojama strauja, šo dabas vērtību degradācija, ko izraisa pastiprināta barības vielu pieplūde no apkārtnē esošajiem zivju dīķiem un intensīvi izmantoto lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmām. Tas jo īpaši jūtams Ārdava ezerā.
Tā, salīdzinot ar 2006.gadu, pa Plinšu kanālu ieplūstošā biogēnu piesārņojuma un tā izraisītās antropogēnās eitrofikācijas pastiprināšanās dēļ abās zināmajās Ārdava ezera smalkās najādas (Najas tenuissima) atradnēs tika konstatēta ļoti ievērojama (aptuveni desmitkārtīga) tai piemēroto biotopu platības un populācijas samazināšanās, turklāt smalkā najāda tika atrasta tikai Plinšu ragā, bet lokanā najāda (N. Flexilis) savā iepriekšējā atradnē vispār vairs netika konstatēta.
 
Pasaules kontekstā - mums uzticēta milzīga atbildību par šo dabas vērtību saglabāšanu. Ir pamatoti nepieciešama īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanai Sivera un Ārdava ezeros un to apkārtnē, kas palīdzētu saglabāt šos izcilos retumus un to dzīvotnes – ezerus piesārņojuma un citu nelabvēlīgu ietekmju neskartus!
 
Semināra prezentācijas 
 
 U.Suško "Sīvera un Ārdava izpētes rezultāti"( 6.67 MB)
 A.Urtāns "Ūdeņu biotopu apsaimniekošana, līdzšinējā prakse, pieejas, risinājumi"( 7.68 MB)
 
 
 
 
 





Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.