LAT | ENG
Svētdiena, 2020.gada 07. jūnijs
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

2015-05-16
Apspriež Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo mežu apsaimniekošanas stratēģiskos mērķus
 

Dabas aizsardzības pāvaldes darbinieki (sadarbībā ar  NAT-PROGRAMME projektu) maija vidū  sanāca kopā, lai diskutētu un pārrunātu, kā tālāk saimniekot Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvaldes) valdījumā esošajās mežos, kas vēl pavisam nesen tika izmantoti atbilstoši tradicionālajai mežsaimniecībai – stādītas monokultūras,  kopšana veikta, pirmkārt, domājot par nākotnē iegūstamo audzes krāju, kā arī cirstas kailcirtes koksnes ieguvei. Izvēle - turpināt saimniekot pa vecam, vai tomēr balstīties uz citiem kritērijiem? Atbilde vajadzīga, lai šo mērķi iekļautu NAT-PROGRAMME projekta NATURA 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas topošajā programmā, kas noteiks prioritātes periodam līdz 2025.gadam.
 
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore S. Bērziņa atzīmēja, ka kopumā iestādē nav šaubu par to, ka tās  valdījumā esošie valsts meži ir saglabājami un apsaimniekojami bioloģiskajai daudzveidībai. Pārvaldes valdījumā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās meži atrodas tikai nacionālajos parkos un valsts rezervātos. Vēl nesenā pagātnē, tā saucamajos „krīzes laikos” nacionālo parku meži ainavu aizsardzības un neitrālajās zonās tika izmantoti saimnieciskiem mērķiem, lai daļēji iegūtu administrācijas funkciju pildīšanai nepieciešamo budžetu, bet no 2015.gada meža resursu izmantošana  ir kompensēta ar valsts budžeta līdzekļiem.
 
Sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka, saimniekojot savos mežos, ir stingri jānošķir atšķirīgie termini – mežsaimnieciskā darbība, kuras mērķis ir strādāt koksnes ražas iegūšanai, un meža  apsaimniekošana, kuras mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un veicināšana. Saruna vairāk raisījās tieši par tām mežaudzēm, kuras pašreiz  neatbilst aizsargājamam meža biotopam, un šādās vietās, atbilstoši normatīvajiem aktiem, pieļaujama meža tradicionālā apsaimniekošana. Tāpēc, izstrādājot nacionālo parku meža apsaimniekošanas plānus, būtu skaidri jāapzinās Pārvaldes meža politika un stratēģiskie mērķi.
 
Diskusijas gaitā visi vienojās, ka Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā esošajos mežos apsaimniekošanas prioritāte ir aizsargājamu biotopu saglabāšana, un, balstoties uz ekoloģiskajiem principiem, to kvalitātes uzlabošana, platības palielināšana, izvēloties, kuru biotopu attīstību veicināt, un atbilstoši izvēlētajām prioritātēm, atjaunot mērķa biotopus.
 
Atbilstoši meža nozares normatīvo aktu nosacījumiem, nacionālo parku valstij piederošajos mežos turpmāk varētu veikt tikai citas cirtes, kuru mērķis būtu aizsargājamu meža biotopu agregācija (koncentrēšana); audzes struktūras un sastāva dažādošana, un citi biotopa kvalitātes uzlabošanai nepieciešami pasākumi. NAT-PROGRAMME projekta eksperte Sandra Ikauniece uzsvēra, ka katram nacionālajam parkam būs savas prioritātes aizsargājamo meža biotopu apsaimniekošanā, un plānotā programma nepiedāvās detālas rīcības nogabalu līmenī, bet ieteiks konkrētus mērķa biotopus, kuri prioritāri jāatjauno un atbilstoši jāapsaimnieko konkrētā Natura 2000 teritorijā. 
 
Mums būtu jāsaprot, ka veicot aizsargājamu biotopu atjaunošanas pasākumus, kas sevi attaisnojuši Boreālajā reģionā, kurā iekļaujas arī Latvija, tiek izmantotas dabiskos procesus imitējošas darbības, kā kontrolēta dedzināšana, atsevišķu koku bojāšana mirušās koksnes iegūšanai un citas aktivitātes, kas pirmajā mirklī izraisa lielu pretestību, jo esam pieraduši pie tradicionālas „meža kopšanas”, kas vērsta uz maksimālu koksnes ražas iegūšanu  - skaistiem, taisniem baļķiem, bet nokaltušā kokā esam raduši redzēt tikai malku. Saprotama ir daudzu mežsaimnieku neizpratne,   bet atcerēsimies, ka dažādām tautsaimniecības nozarēm (arī dabas aizsardzībai) ir dažādi mērķi un attīstības paņēmieni.
 
Pateicoties tehnoloģijām, ļoti daudzi sekojam līdzi un pārdzīvojam to , kas notiek gan melno stārķu, gan jūras ērgļu ligzdās, bet neiedomājamies, cik sarežģīti un grūti šiem lielajiem putniem, sevišķi jau melnajam stārķim, atrast piemērotu koku ligzdas uzbūvēšanai! Melnā stārķa ligzda var sasniegt gandrīz vienas tonnas svaru – pamēģiniet to ielikt nezarotā, slaidā, klasisko ciršanas vecumu sasniegušā kokā! Priedēm ir jāaug vismaz 200 gadus , lai „izpatiktu” retajiem putniem! Tāpēc Pārvaldes valdījumā esošo mežu apsaimniekošanas stratēģiskais mērķis - ļaut mežam dabiski attīstīties un to gudri apsaimniekot tā, lai pat melnais stārķis var ligzdas koku atrast, ir ļoti būtisks.
 
Apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas tiek izstrādātas visām biotopu grupām. Ar meža vadlīniju darba variantiem var iepazīties NAT-PROGRAMME projekta mājas lapā sadaļā ”Publikācijas un dokumenti”. Aicinām iepazīties un paust savu viedokli! 
 
Ērika Kļaviņa
NAT-PROGRAMME Projekta koordinatore