LAT | ENG
Piektdiena, 2017.gada 15. decembris
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Jaunākās ziņas

2017-06-28
Noticis seminārs par dabas vērtībām Engures novada piekrastē.
NAT-PROGRAMME projekta organizētais, piekrastes biotopu grupai veltītais seminārs, pulcēja trīs desmitus Engures novada zemes īpašnieku, uzņēmēju, iedzīvotāju, pašvaldības speciālistu un citu interesentu, kas 14. jūnija rītā bija sanākuši Engures saieta namā.
 
Semināru uzsākot, projekta NAT-PROGRAMME piekrastes eksperte Brigita Laime sniedza īsu ieskatu par Engures novada jūras piekrastes dabas vērtībām, jeb „Ar ko Engure ir īpaša Latvijā un Eiropā” - starptautiskā mērogā nozīmīgām kāpām, pludmalēm un piekrastes pļavām; Latvijā un Eiropā retām augu sugām, to augšanas apstākļiem un izplatību.
Tostarp, klātesošos informējot par projekta ietvaros sagatavotajām piekrastes apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijām B. Laime sniedza īsu ieskatu piekrastes dabas aizsardzības teorētiskajā pamatojumā, tās mērķos un biežāk izmantotajos līdzekļos.
 
Daudzveidīgā Engures piekraste
 
Lai iepazītu esošo situāciju un apspriestu lietotos un iespējamos apsaimniekošanas risinājumus semināra turpinājumā tika aplūkoti vairāki piekrastes posmi gan pašā Engurē, gan novada teritorijā esošajos ciemos. Engures piekraste ir īpaša ar savu biotopu daudzveidību - tā Bērzciema piekrastē tika dabā iepazīti piekrastes biotopi un sugas, tika aizsākta diskusija par jūras mēsliem un to izmantošanu. Te īpaša uzmanība tika pievērsta zālāju un kāpu apsaimniekošanai (pļaušanai), niedrājiem un to apsaimniekošanas iespējām.
Engures ziemeļdaļā semināra dalībnieki diskutēja par atklātajām kāpām, to apsaimniekošanas metodēm un iespējām attīstīt tūrisma infrastruktūru. Citviet tika aplūkoti esošie kāpu stiprinājumu veidi un spriests par to - ko darīt, kad ir pārmērīga izbradāšana un jāstiprina kāpas, kādi ir iespējamie un dabīgajiem piekrastes procesiem draudzīgākie risinājumi.
Lapmežciema piekrastē , Siliņupes un Starpiņupes iztekās, norisinājās dalībnieku diskusijas gan par kārklu stādījumiem, to veidošanu un kopšanu vienlaicīgi saglabājot dabiskos procesus, augus un dzīvniekus piekrastē. Te arī tika turpināta iesāktā tēma par pludmalē izskalotajām aļģēm, kas kādreiz tika izmantota lauku un dārzu mēslošanai, bet patlaban netiek pienācīgi izmantotas, vai sliktākajā gadījumā nepieļaujami sastumtas starpkāpu joslā.
Noslēgumā Lapmežciema muzeja speciālisti semināra dalībniekus uzņēma muzeja telpās un sniedza īsu ekskursu piekrastes izmantošanas vēsturē un ar zvejniecību saistītajos eksponātos, kas ir muzeja krājumā.
 
Lai saglabātu - jāizprot un aktīvi jārīkojas
 
Dienas notikumus rezumējot, jāatzīmē galvenā atziņa, ko ielāgoja ikviens semināra dalībnieks – jūras piekrastes aizsardzība prasa aktīvu, bet pārdomātu rīcību, jo piekrastes dzīvotnes un sugas nevar ilgstoši pastāvēt, ja tiek ierobežoti vai ietekmēti dabiskie procesi-jūras sanešu plūsmas, vēja ierosināta smilšu pārpūšana un uzkrāšanās, viļņu radītā piekrastes noskalošana vai uzpludināšana
 
Semināra rīkotāji izsaka milzīgu pateicību semināra dalībniekiem par aktīvo līdzdalību un dalīšanos ar praktiskajām zināšanām, kuras bagātināja klātesošo izpratni un vēlmi līdzdarboties piekrastes dabas vērtību saglabāšanā. Īpašs paldies ir Engures pagasta pārvaldes vadītājai Baibai Pļaviņai par nerimtīgu atbalstu un dziļu ieinteresētību šī semināra norisē un piekrastes dabas vērtību aizsardzībā, kopumā!