LAT | ENG
Svētdiena, 2017.gada 20. augusts
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Jaunākās ziņas

2017-05-11
Zināšanu apmaiņas seminārs Užavā
 
 27.aprīlī, Kurzemē, Užavas pusē bija pulcējušies vairāk kā divi desmiti interesentu – studenti un topošie apsaimniekošanas organizatori, lektori un piekrastes biotopu eksperti, lai piedalītos seminārā ”Pelēko kāpu biotopi un to apsaimniekošana”. Seminārs tika organizēts Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE+ programmas projekta „Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma” jeb NAT-PROGRAMME ietvaros.
 
Pasākums tika organizēta kā pirmais no projekta noslēguma semināriem, un tā uzdevums bija dalīties ar līdzšinējo veikumu – gan atskatoties uz LIFE (1) programmas devumu piekrastes izpētē un uzturēšanā, gan NAT-PROGRAMME projekta ietvaros apkopotajām zināšanām par piekrastes apsaimniekošanu un praktiski paveikto pelēko kāpu atjaunošanā dabas liegumā „Užava”.
 
Semināra vadītāja, jūras piekrastes biotopu eksperte Brigita Laime, līdz ar kolēģiem no LU Bioloģijas fakultātes, bija sagatavojusi aizraujošu dienas programmu ar mērķi nodot zināšanas un veicināt topošo piekrastes ekspertu un apsaimniekotāju, pašvaldību un valsts institūciju speciālistu izpratni par kāpu biotopu noteikšanu un iespējamiem risinājumiem to uzturēšanā un atjaunošanā.
 
Latvijas ievērojamākā ķērpju eksperta Alfona Piterāna stāstījums par Užavas pelēkajā kāpā redzamajiem ķērpjiem un to pastāvēšanas niansēm lika aizdomāties par pelēkās kāpas biotopa unikalitāti.
 
Kas ir pelēkās kāpas?
 
Baltijas jūras krastam Latvijā raksturīga liela biotopu daudzveidība. Te atrodamas visas krasta attīstības fāzes, sākot no klaju smilšu priekškāpām, līdz pelēkajām kāpām un aprimušām mežainajām kāpām. Tomēr atsevišķi biotopu veidi un tiem atbilstoši dabas apstākļi ir sastopami retāk kā citi.
 
Pelēkās kāpas ir nosacīti stabilas kāpas un attīstās no jūras krasta priekškāpām, tām apaugot. Pelēko kāpu augu valsti veido sausumizturīgas, zemu daudzgadīgo krūmu un lakstaugu, un sūnu sugas, izteikta ir liela ķērpju daudzveidība. Pelēkās kāpas ir iekļautas Eiropas Savienības prioritāri aizsargājamo biotopu sarakstā.
 
Pelēko kāpu biotopiem izšķir trīs veidus, tos visus studenti un praktikanti varēja atpazīt Užavas dabas lieguma teritorijā. Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm un pelēkās kāpas ar ložņu kārklu - visi šie pelēko kāpu veidi sukcesijas (secīgas nomaiņas) rezultātā pārtop par citu biotopu – mežainām jūrmalas kāpām, ja netiek veikta to apsaimniekošana.
 
Apsaimniekošanas gudrības un pēctecība
 
Strādājot ar sagatavotajiem darba materiāliem - kartēm un indikatoru tabulām, semināra dalībnieki iepazinās ne tikai ar pelēko kāpu atpazīšanas niansēm, bet arī ar vienu no laukumiem, kur 2014.gadā, aptuveni 1,5 ha platībā, NAT-PROGRAMME projekta ietvaros tika atjaunota pelēkā kāpa.  Pirms atjaunojošo darbību veikšanas te sāka izplesties priežu audze, kas netālā nākotnē draudēja pārtraukt pelēkajai kāpai nepieciešamos vides nosacījumus – atklātu zemsedzi un mērenu smilšu pārpūšanu.
 
Iepazīstoties ar veiktajiem biotopa atjaunošanas paņēmieniem (kokaugu nociršanu, sūnu, nobiru un trūda slāņa novākšanu) un monitoringa (novērojumu) metodiku, pasākuma dalībnieki novērtēja to, ka  pelēkajā kāpā atgriežas tās „īstie iedzīvotāji “ - mārsils, smiltāja neļķe, pļavas silpurene, raksturīgās sūnu un ķērpju sugas.
 
Praktiskais darbs kāpas atjaunošanā
 
Apzinoties pelēkās kāpas biotopa unikalitāti un to, ka tās veidojušās mijiedarbībā ar cilvēka piekrastei kādreiz raksturīgo nodarbošanos (lopu ganīšanu, zvejniecību), rodas jautājums - ko darīt, jo mainoties apstākļiem, kāpas aizaug? 
 
Detalizētas atbildes par kāpu apsaimniekošanas metodēm meklējamas NAT-PROGRAMME sagatavotajās vadlīnijās, tomēr ir kāda vienkārša lieta, kas neprasa daudz spēka un laika. Mazināt nākotnē darāmo darbu apjomu un veicināt atklātu ainavas saglabāšanos var ar ļoti vienkāršām metodēm.
 
Semināra praktiskajā daļā dalībnieki izmēģināja spēkus un ierobežoja jauno priedīšu īpatsvaru pelēkās kāpas atklātajās daļās. Vairāku desmitu cilvēku entuziasms bija liels spēks, jo neilgā laikā jaunās priedītes, kas pamanāmi izcēlās uz vairāk nekā hektāru lielās platības, tika ”izravētas”! Savukārt  kolēģi no Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas nodrošināja „izravētā” materiāla prom aizgādāšanu.
 
Secinājumi
 
Bez biotopa noteikšanas prasmēm un pelēkās kāpas apdzīvojošo sugu iepazīšanas, iespējams, galvenais ieguvums bija apziņa, ka topošie biotopu eksperti un apsaimniekošanas speciālisti ir iedrošināti tam, ka dabas lieguma statuss nav šķērslis, lai veiktu kāpu apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus. Reto un aizsargājamo sugu un biotopu ekoloģiskajās prasībās pamatota un saskaņota koku apauguma mazināšana, tos izcērtot, izraujot un aizvācot, un mērena apsaimniekošanas tehnikas slodze uz zemsedzi ir pirmā palīdzība aizaugošām pelēkajām kāpām.
 
Pateicamies pasākuma dalībniekiem gan par nodotajām zināšanām, gan par entuziasmu, darbojoties kopā Užavas pelēkās kāpas atjaunošanā!
 
 
Ja vēlaties uzzināt par kāpu apsaimniekošanas metodēm, lūdzu iepazīstieties ar NAT-PROGRAMME projekta ietvaros izstrādātajām vadlīnijām, kuras atrodamas interneta vietnē:
http://nat-programme.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas_un_dokumenti/#piekraste
 
 

 
[1] Šogad Life programma atzīmē savu izveidošanas 25 gadu jubileju