LAT | ENG
Piektdiena, 2017.gada 15. decembris
DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

DirectHit.lv banneris

  Drukāt

Jaunākās ziņas

2016-11-08
Atskats uz semināru Gudri apsaimniekoti biotopi Pierīgas reģiona attīstībai
 
2.novembra rītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ēkā, NATPROGRAMME projekta aicināti, bija pulcējušies trīs desmiti apsaimniekošanas un plānošanas speciālistu, lai uzzinātu vairāk par izstrādātajām piekrastes apsaimniekošanas vadlīnijām* un dalītos ar iespējām un izaicinājumiem, apsaimniekojot jūras piekrastes biotopus Pierīgas reģionā.
Sanāksmes atklāšanā piekrastes biotopu eksperte Brigita Laime izteica atzinību par sanākušo ieinteresētību un akcentēja semināra diskusijā skatāmos jautājumus - aktualitātes jūras piekrastes ilgtspējīgā izmantošanā.
 
“Strīdīgie” apsaimniekošanas nosacījumi
 
Biotopu eksperte klātesošajiem atgādināja bioloģiskos “spēles nosacījumus” biotopu apsaimniekošanā. Piekrastes dzīvotnes un sugas nevar ilgstoši pastāvēt, ja tiek ierobežoti vai ietekmēti dabiskie procesi-jūras sanešu plūsmas, vēja ierosināta smilšu pārpūšana un uzkrāšanās, viļņu radītā piekrastes noskalošana vai uzpludināšana. Cilvēku veidotās būves (ostas, moli, u.c.) ietekmē piekrastē notiekošos procesus, tostarp rada smilšu deficītu – daudzviet samazinās pludmaļu teritorijas, noskalojas krasti. Bieži, neizprotot patiesos ietekmju cēloņus, mēģinām novērst sekas- liedagā, kāpās stādām kārklus, priedes, pat agresīvas, Latvijas florai neraksturīgas sugas. Lektore uzsvēra- piekrastē katra rīcība vispirms jāizvērtē un tikai tad var sekot konkrēta darbība. Ir nepieciešams veicināt apsaimniekotāju un sabiedrības izpratni par attiecīgo tematu, kā arī izvēlēties sugām un biotopiem labvēlīgākās apsaimniekošanas metodes.
 
Rīgā un Pierīgas reģionā piekrastes vērtība izsakāma arī ekonomiskā kategorijā, kas ietver sabiedrības vajadzības pēc piedāvātā pakalpojumu klāsta – gan atpūtas un rekreācijas, gan arī tā ir teritorija, ko ietekmē ekonomikai nozīmīgā ostu attīstība.

Biotopu apsaimniekošana tuvplānā
 
Semināra otrā daļa tika veltīta, lai dalībnieki klātienē apskatītu piekrastes biotopu- lagūnu, priekškāpu un pelēko kāpu apsaimniekošanas piemērus īpaši aizsargājamā dabas teritorijā dabas parkā “Piejūra”.
 
Daugavgrīvā interesenti diskutēja par iespējamiem izaicinājumiem, veicot lagūnu atjaunošanas pasākumus, tostarp samazinot vienlaidus niedru platības. Tāpat secināja, ja kāpu zonā netiek traucēta dabiska smilšu pienese, tad nav arī jāveic apsaimniekošanas darbības. Tiesa, dažreiz ir avārijas situācijas, kad vides faktoru ietekmē kāpas tiek izskalotas vai izpūstas, vai nostaigātas tā, ka jāveido aizsargājoša infrastruktūra: zedeņi, laipas vai stādījumi. B.Laime, demonstrējot konkrētus piemērus, uzsvēra - ja kāpu stabilizācijai jāizvēlas stādījumus, tad ir jāizvairās no krūmu (kārklu) vai, jo sevišķi, svešzemju sugu (smiltsērkšķu, krokainās rozes, melnās priedes) izmantošanas. Tā vietā ieteicami Latvijas piekrastei raksturīgu graudzāļu stiprinājumi, piemēram, stādot kāpukviesi.
 
Semināra dalībnieki aktīvi diskutēja par pludmalē izskalotajām aļģēm, kas kādreiz tika izmantota lauku un dārzu mēslošanai, bet patlaban nereti tiek deponētas turpat priekškāpās vai starpkāpu joslā. Ieraktās aļģes bagātina smiltis ar organiskajām vielām, tā veicinot neraksturīgu augu sugu (nātres, uzsnes, balandas) ieviešanos. Ir teritorijas, kur no jūras izskalotā materiāla savākšanu pieprasa piekrastes peldvietu standarts (Zilā karoga pludmale) vai pludmales apmeklētāji, kuriem netīk pūstošo aļģu smaka. Savukārt, no jūras izskalotie koki, ja tiem ir dabiska izcelsme, un tie netraucē cilvēku atpūtai un drošībai, būtu atstājami. Lielu dimensiju stumbeņi darbojas kā barjera un aktivizē priekškāpu veidošanos, kā arī bagātina piekrastes ainavu.
 
Apmeklējot pelēko kāpu Daugavgrīvā, tika novērots kāpas stabilizācijas process – tā aizaug ar bērziem un priedēm, veidojas biezs nobiru slānis, kas traucē sugām, kuras radušas izdzīvot kserofītiskos apstākļos- atklātos smilts laukumos sausā, karstā mikroklimatā. Ekspertes gudri uzdotajiem jautājumiem - kas būtu darāms biotopa glābšanai, dalībnieki ieteica nepieciešamās darbības pelēko kāpu atjaunošanai: jānovāc koku un krūmu apaugums, jāsavāc nobiras vietās, kur trūdvielu slānis izveidojis biotopam neatbilstošus augsnes apstākļus. Lai gan pelēko kāpu biotopam traucējums ir nepieciešams, un mērena vai periodiska antropogēnā slodze (nobradāšana) - ieteicama, tomēr vietumis Daugavgrīvā ir vērojama pārmērīga antropogēnā ietekme, kas liek domāt par atpūtnieku plūsmas pārvirzīšanu. 
 
Vakarbuļļos semināra dalībnieki apskatīja piemēru kā var ierobežot agresīvās svešzemju sugas – krokainās rozes izplatību.Šeit ar Rīgas pilsētas Domes Vides departamenta gādību ir nopļautas Buļļupes piekrastes pļavas. Apsveicami, ka darbi ir veikti plānveidīgi jau pāris gadu garumā, jo, izvēloties mehāniskas metodes cīņā ar krokainās rozes vai korintes dzinumiem, jāapbruņojas ar pacietību un veikto pasākumu pēctecību daudzu gadu garumā. Rītabuļļos diskusija rosināja padomāt par iespējām atjaunot pelēkās kāpas vietās, kur savulaik ir stādītas priežu mākslīgās audzes, bet patlaban plešas ainaviski nepievilcīgas un bioloģiskā daudzveidībā nabadzīgas mežu teritorijas.
 
Secinājumi
 
Piekrastes apsaimniekotāji kopā ar biotopu eksperti diskusijās kliedēja mītu par to, ka aizsargājams nozīmē “sētu apkārt un neko nedarīt” - rīcībai bieži vien ir jābūt aktīvai, bet ekoloģiski pamatotai.
 
Piekrastes apsaimniekošana ir jāsāk ar ainavas apzināšanu un teritorijas plānošanu, neaizmirstot par katras teritorijas īpašajiem sociālekonomiskajiem aspektiem.
 
Sabiedrībā ir jāveicina izpratne par piekrastes ekosistēmu pakalpojumiem, to ekonomisko novērtējumu un saistību ar apsaimniekošanas pasākumiem.
 
Gudri veikti apsaimniekošanas pasākumi un infrastruktūras attīstība, kas netiek petnostādīta dabiskajiem piekrastes procesiem – tā ir Pierīgas rekreatīvo resursu ilgstspējības pamatā.
 
Paldies par atsaucību semināra dalībniekiem!
 
Seminārā “Gudri apsaimniekoti biotopi Pierīgas reģiona attīstībai” piedalījās pārstāvji no VARAM, Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts Vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Carnikavas un Jūrmalas pašvaldībām, Rīgas domes vides pārvaldes, Rīgas domes Attīstības departamenta, Rīgas Pārdaugavas Izpilddirekcijas, Rīgas pilsētas Mājokļu un vides departamenta “ “Rīgas mežiem” un sabiedriskās organizācijas “Baltijas krasti”.
________________________________________________________________________________
*Semināra diskusijās tika izmantotas “NATPROGRAMME” projekta ietvaros sagatavotās piekrastes biotopu apsaimniekošanai vadlīnijas. To izstrādē ir apkopoti zinātniskie pētījumi, citu projektu, NVO un pašvaldību pieredze, tostarp citu Eiropas valstu pieredze, kas liek pārvērtēt iesakņojošos mītus par jūras piekrastes apsaimniekošanas paņēmieniem.
 
Semināra prezentācijas skatāmas ŠEIT
Semināra fotogalerija skatāma ŠEIT